Prāts kā kopīgais ir tikai abstrakciju jūklis, un abstrakcijas ir fikcija, tāpēc apelēt pie prāta kā dievišķā un reizē līdzīgā mums nesniedz neko vairāk kā nesakarīga kaklu vai ādas apbrīnošana, kas mums visiem arī kaut kādā stipri abstraktā pakāpē ir kopīga.
Faktiski jau katrs ir absolūti cita pasaule, un ir apbrīnojami tas, ka brīžam mums šķiet, ka mēs viens otru vispār spējam saprast, par sevi pašu vispār nerunājot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dragonflies appear * ka brīžam mums šķiet, ka mēs viens otru vispār spējam saprast

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent)