|
|
|
Oktobris 21., 2006
22:57 - my hypersensitivity is killing me
es vairākkārt domāju par to, kāpēc man ir tik ļoti jāsaprot, ko cilvēks domā, ko viņš jūt, kad viņš saka, kāpēc es tik nedroša, kāpēc es tā nesperu vienkārši ārā to, kas man uz sirds [pat ne tik gaušanveidīgā nozīmē], jo tā taču tāpat izrādās labāk un ir sociāli veiksmīgāk.
un to pašu tikpat ļoti es novēroju Laurā, un es brīnos - bet sirsniņ, nu kā gan kads tev varētu ko pārmest par to, kam tu dod priekšroku.. kāpēc tu tā uztraucies?
un laikam atradu kaut kādu atbildi.
pirmkārt, mūsu fascinējošais jūtīgums, kuru pat cilvēki īsti neapzinās. viņi to neapzinās, jo ja tā būtu, tad.. tad es būtu siltumnīcas augs bijis, un tad es varbūt būtu .. ne dzīves apbružāta labā nozīmē, bet vismaz galvā ne tik pasista! atceros, kā mamma man nesen teica, ka man ārste to pat teikusi, ka es šausmīgi emocionāla. nu jauki. bet manai mammai tas neko neizteica. manai jaukajai rūpju pilnajai vecmāmiņai arī, jo viņa nespētu izprast, kāpēc visgrūtākais posms visā ceļā no vilciena uz mājām naktī ir tieši mūsu dzīvžogs, aiz kura manā iztēlē vienmēr ir maniaki un izvarotāji, un nē, nē, nē, ne jau tāpēc, ka tieši mana vecmāmiņa mani vienmēr apgādāja ar visiem iespējamiem avotiem par to, kādi tik monstri uz pasaules nedzīvo un kā tik mazām meitenēm neiziet! ...un man nav "ar mani jau tā nenotiks!" mānijas.. jo ar mani jau notiek gan, un pilnā sparā. ar mani notiek viss.. tur arī daļa manas brīnumainības.
un tātad.. tā nepieciešamība pēc drošības sakņojas apdauzītībā, ja tādu vārdu jūsu priekšā maz var lietot. tas pārspīlētais jūtīgums, kuru jūs neapzinaties, mūs beidz nost, un jūsu nevērība ir mūs iedragājusi.
sakot mūs es domāju kādus tādus, kā es, laura, raivo, mielavs arī tak, un ko vēl es nebiju ievērojusi.. sakot jūs es domāju it visus pārējos.
tāpēc jau mēs nemīlam jūs mazāk, tas nu skaidrs.
bet tā iedragātuma dēļ tagad man ir grūti brist tur, kur neredzu pamatu.. tāpat ir skaidrs, ka, ja man būs pie rokas kāds, kuram es redzu causi un esmu pieņēmusi šamo caur un sauc, es izbridīšu caur dziļākajiem nesaredzamajiem ūdeņiem un mani pat tas neinteresēs, jo ne jau tie ūdeņi mani traumē, bet cilvēce!!
ko es gribu ar šo pateikt?
es mēģinu atkal sevi attaisnot savā priekšā, es mēģinu apzināties savu to pārspīlētumu, kas man ir, un mēģinu to savienot ar to, ka jūs to nejūtat tā, kā to jūtu es. tāpēc jūsu nevērīgais vārds nav vērsts tieši pret mani un man nav jāiet un jāsēž stūrī un jāapdomā, ko sliktu es izdarīju, ka jūs ko tādu pateicāt. jā, tieši šo man ir grūti atcerēties, ka dažiem labiem vienkārši neliekas tik svarīgi būt pilnīgi pilnīgi .. būt tik sarežģīti uzmanīgiem.
Garastāvoklis:: nabaga atbalstītājs runā
Mūzika: klusums! gribu hundred reasons, jā. tūlīt būs.
|
Comments:
roka apslīd ap plecu.blakus plecu.peace.
pupa būs ar angļu saknēm, freibis šito reiz teica, kādus tik jokus nestāsta vecāki, ko tie onkuļi sadarīs, gabalos sagriezīs un izbaros kādam.:) |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}