Nu labi, lai paliek pie Tevis, kam tur jāpaliek.
Tomēr - lai arī nepareizums norāda ceļu uz pareizumu (kaut arī tas būtu caur izslēgšanas metodi), Tu, kā rādās, grasies atmest ar roku mācībām.

Anyway - you are a big girl now, you can make it on your own!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

but sometimes you can't make it on your own..

bet tas nav šis gadījums.
un Tu mani iedrošini.

līdz nākamajai reizei, kad paklups kāja un attapšos uz galvas bedrē.

tāpat es arī, kad nu runāju, laikam domāju, ka cilvēki bezmaz pieslēdzas manām smadzenēm un aizmirstu, ka viņiem nav doti visi mani konteksti un tamlīdzības.. /// es joprojām runāju par not living up to certain expectations. very very certain ones.

</i> nekad nevērtēt sevi pēc citu cilvēku standartiem</i> ir grūti, grūti, it sevišķi, ja liekas, ka tieši tā tobrīd ir jādara. vismaz to cilvēku priekšā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gadījās, reiz skatījos kādu filmu ar Tupaka Šakura līdzdalību ( :p ), stāsts par meiteni dzejnieci, tādu urbāno. Tad tur bija tāds viens baigais dzejolis par to kā "'Cause nobody but nobody can make it here alone." Fakts.

Galvenais nemelo. Sev. Citiem. Tad viss izdosies tieši tā, kā tam vislabāk jāizdodas.

Jā, piedod, bet es tiešām nezinu, par kādām tieši "expektācijām" Tu runā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visādām. visām pēc kārtas.

tad pastāsti, kā lai iemācās nemelot sev. kā lai iemācās atšķirt patieso un nepatieso prāta balsi, kurai ir jāvalda pār ķermeni, kurš atkal nemelo nekad.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Badu un slāpes vajag cienīt. Tikai tad jānoķer - vai tās slāpes ir īstas vai izdomātas. Ja īstas - tad meklē veidu, kā tās apmierināt. Ja izdomātas - tad saproti, no kurienes tās nāk, kāpēc, un izvēlies - ko un kā ar tām darīt.

Ķermeni nedrīkst ignorēt. Tas ir primārs (tipa - veselā miesā vesels gars). Tomēr sabiedrība, sublimācija, visas tās lietas - atrodi pareizo ceļu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mmmmmjāā..
tam būs tapt par manu mācību grāmatu..
un varbūt vēl kāds papildus punkts, kurš palīdzētu atšķirt to īstumu no šķituma?

un ko Tu vari sacīt sakarā ar vēlmi nedarīt ļauna, pat ja tas faktiski nav atkarīgs no subjekta, jeb, kā jau reiz runājām, subjekts nenes atbildību par notiekošo..
man šie divi temati sasaucas.. jo tieši tur [gribu/liekas, ka [ne]gribu; [ne?]gribu?/izskatās, ka vajag, pat ja citam] ir punkti, kad noved pie ārprāta.. (ārprāta parastajā nozīmē)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vnk rīkojies, nepārkāpjot savus likumus. Nepārkāpjot morāles normas un tml. Ja reiz zini, ka Tavs nodoms ir slikts, atmet to. Ja tas ir labs (nu tā tīri "objektīvi"), tad uz priekšu! Ja tas ir neitrāls - nu... dari pēc saviem ieskatiem. Paanalizē mošķus, varbūt tie ir tikai ēnu traipi uz sirdsapziņas baltā ekrāna un nav no kā baidīties.
Anyway, reizēm jau var tā pa sapieru modei - [avisam lēnām, uzmanīgi taustoties, virzīties uz priekšu.

(Reply to this) (Parent)