|
|
|
Maijs 29., 2005
16:04 - Uzvaras Roze
"Mušu atbrīvotājs"
brēka, es steigā devos pie ezera, glābējs
es sagatavoju kuģi un teicu lūgšanu, jo biju nobijies
saule spīdēja un ezers plūda
saules puķes - saules puķes mušas mirst
bet šodien es glābšu tik daudz mušu, cik vien iespējams
katrā rokā es nesu auklu - apņēmies
es iemetu tās bezdibenī un cenšos izvilkt mušas pirms zivis sasniedz tās, kur tās cīnās ar straumi un ūdeni
es nevaru paelpot un kļūstu smagāks ar katru vilni
man nepieciešams brīnums, jo es slīcinu grēkus
cenšos tikt uz klāja
piestāju krastā un paglābjos uz liedaga
es guļu uz karstas klints un ļauju sev atkal izžūt
es iemetu sevi bezdibenī un mēģinu izvilkt mušas, pirms zivis saķer tās, kur tās cīnās ar straumi un ūdeni
vēja vēsma, esmu pilnīgi izmircis
pārdrošas sajūtas,[ka] laiva ir ārā no stiprākās straumes un zeme lēnām tuvojas
viņš ir gan jūrā, gan uz zemes, mēģinot glābt mušas, kas šeit mirst
bet it īpaši pats sevi
mūžīgs karš, miera nekur
kādam sevi ir jāziedo
dienas ir garas
***
par tulkojuma kvalitāti neuztraucos, neprasiet, ja izlasīsiet, kā ezers var plūst. es tulkoju no tulkojuma, tātad pa ceļam jau daudz ir pazudis. bet, nezinot, kas bija domāts oriģinālā, negribu izdomāt savas prātīgākas versijas. bet prātīgums ir jātur nost, jo varbūt tieši tā tur bija domāts - ezers plūst.
bet tā patīk. patīk šis darbs un šī doma, ceļojums. atgādina dzejoli "poetry of my heart" un tur bija līdzīgi. bija ceļojums, kas aizrāva.
vislaik gribas atgriezties pie šīs dziesmas, tās teksta ["Mušu atbrīvotājs"].
un cita doma:
saprotu, kas liek pievērsies dažādas literatūras [ne tikai dzejas] cienītājiem pie dadaisma un futūrisma, un līdzīgiem brīnumiem. ar laiku tik ļoti piegriežas tipiskais skaistums literatūrā, ka meklē ko jaunu. ar laiku skaistais izteikt vienkāršos vārdos ir garlaicīgs, banāls, pretīgs. par to pēdējo vārdu - to attiecinu tikai uz sevi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |