Bīstami sarunāties tikai ar sevi
« previous entry | next entry »
May. 17th, 2016 | 01:31 am
Iespējams, ka noslēgšanās drošības saliņā veicinās aprobežotību. Dzirdēšu tikai sevi un nemācēšu saklausīt citus. Taisnība būs tikai man. Varbūt daļēji tā jau ir noticis. Lai nesarežģītu savas atbildes un izteikumus, vairs tik ļoti neiedziļinos citu cilvēku redzējumā pirms nosodu. Ieklausos mazāk. Varbūt vispār vairs neieklausos.
Bet ja es zaudēšu spēju redzēt dažādas pasaules un patiesības, tad ir risks kļūt par aprobežotu fanātiķi, kura pasaule ir VISS. Nekas cits neeksistē. Es sevi būšu ieslēgusi skaistos melos un brīnīšos, kāpēc citi pretojas tik skaistiem un pareiziem uzskatiem.
Bet ja es zaudēšu spēju redzēt dažādas pasaules un patiesības, tad ir risks kļūt par aprobežotu fanātiķi, kura pasaule ir VISS. Nekas cits neeksistē. Es sevi būšu ieslēgusi skaistos melos un brīnīšos, kāpēc citi pretojas tik skaistiem un pareiziem uzskatiem.
(no subject)
from: justlive
date: May. 17th, 2016 - 05:47 pm
Link
ideālista problēma - tik ļoti koncentrēties un paļauties uz savu idealizēto priekšstatu par dzīvi un pasauli, ka sāc indentificēt riskus (pretrunas, diskreditēšana, kas var pārraugt par šaubām - galveno apdraudējumu paša priekšstatam) un sāc izsargāties pret tiem. Izvairīties no tiem. Ideālista problēma ir sava skatījuma "subjektīvuma" neatpazišana un sava skatījuma automātiska par realitāti pieņemšana. Ideālista problēma ir vienveidīgā, meln-baltā (polarizējošā) domāšana. Ideālista problēma ir naivie pieņēmumi par indivīdu vienlīdzīgumu, vienādu domāšanu, vienādām iespējām un vienādiem ierobežojumiem. No vienas puses ideālists varbūt domā vairāk kā viens otrs cilvēks. Bet ideālistam "spēt domāt un uztvert vairāk" nav kompliments. Ideālistam der tikai domāt par "visu", uztvert "visu", izanalizēt "visu".
Reply | Thread
Pusideālists
from: citaantonija
date: May. 18th, 2016 - 12:08 am
Link
Reply | Parent