eternal sunshine

tētis domā, ka man ir cūku gripa, jo divas dienas noškaudos un esmu sagursui, sentimentāla, garstāvokļa mainīga, sūdzos par mandelēm un ēšana man nesāgādā baudu.

bet man baudu sagādā viņš. vienalga kā. nepatīk man tās runas, ko dzirdu visapkārt pēdējā laikā - dzīvokļu īrēšana, kojas, istabas biedri, darbi, studijas, kopā, ballītes, vecrīga - es zinu, jā, citkārt es būtu priecājusies, bet man tik ļoti gribas būt ar viņu. zinu, ka viņš teiks, ka saprot, utt, bet man pašai tas aizslēdz visu prieku. man gribētos kaut tagad būtu jau pagājis viark laiks, mēs abi varētu dalīt tādu mazu, antīku dzīvoklīti, tādu lētu un vienalga kur, jo tad jau būtu vienalga, ja mēs esam blakus un mums ir jumts virs galvas.


galu galā šodienu es pavadīju absolūtā zēnu kompānijā, jo braucu iesniegt dokumentus rtu. domājams, ka esmu budžetā. domājams, ka man vajadzētu iziet kursus- neflirtē ar visiem, kas pagadās- mākslā.

diemžēl man beigu beigās uznāk bailes no tumsas un es slēpjos mokošajā bezgaisā, 4 sienās.
man laikam mazliet patīk lietus, par spīti matu pūkošanai un kāju slapināšanai. tas veldzē un attīra. šobrīd es ielaižu gaisu savā istabā un vējs nežēlodams plūkā manus aizkarus, bet man vienalga, man patīk gaiss, ieelpošana, izelpošana, gaisa brīvība.
jau 3šo nakti brīnos par pilnmēnesi, kaut kadas pagānu asinis manī liek ticēt, ka tieši tas ietekmē manu noskaņojumu. es pilnmēnes laikā esmu izsūkta, es esmu atdevusi sevi mēness spilgtumam, briedumam, es gaidu, kad tas dos man atpakaļ. mīlu vakarus, kad mani pārņem pasaulīgās domas un dievinu mieru, jā, tas ir tas, pēc kā es ik pa laikam tiecoties nogurstu. bet vai nu tas ir mojo pīpes ietekmē vai kā citādi, bet man ir tāds miers, liekas, ka tas plūst cauri visam manam ķermenim, atslābinot jebkuru daļiņu. sajūta alkst piepildījuma.
laikam manam sprediķojumam gluži nav jēgas,
vienmēr esmu vēlējusies brutālu vīrieša sapratni, ka sievietē var neklausīties, ar vienu noteikumu gan-tai jāaizver mute ar karstiem skūpstiem un jutekliski baudpilnu turpinājumu.
es lēnām pūstu šeit, es gribu svaigumu. skriet pa mitru pļavu nakts vidū, kad mēness ir tikai liecinieks. un tā lai to nezin neviens.
manī atdzīvojās ragana.

es varu tagad neuzvilkt peldkostīmu un tik un tā izskatīšos tā, it kā man tas būtu uzvilkts.

VASARA! :)
beidzot.

es nevēlos par to runāt.

visu mīļais un viedais fizikas diev,
es, gudrā laura, lūdzu tev apžēloties un fizikas eksāmenā ļaut man paspīdēt ar tām zināšanām, ko protu. neliec man cēļā ieliektas lēcas, vai gāzu maiņu procesus, vai molekulārfiziku vai kondensatora uzlādes laika vai kapacitātes noteikšanu. es itin bieži pēdējās nedēļas laikā esmu viesojusies fizikas guru - sk. daģes kabinetā- un centusies izprast citiem neizprotamo. esmu pavadījusi ilgas stundas galvenokārt puišu sabiedrībā, kas liek iebruakt mazliet kompleksos, jo viņu lōģika ir nesatricināma. lūdzu ļauj man parādīt savu spēju uzzīmēt elektrisko shēmu, izrēķināt, cik ilgi cilvēciņš bruaks no kalna vai kāda priekšmeta potenciālo/kinētisko enerģiju. man nekas nebūtu pretī arī apskatīt staru laušanas likumus.
domāju, ka jāļauj visam plūst savu gaitu. es ticu saviem spēkiem, ceru, ka mana loģika, kas švakar atpūtās, rīt no rīta atgriezīsies ar divtik lielu sparu.
zinu, ka varēju būt centīgāka un viarāk darba ieguldīt fizikas kultivēšanā savā prātā, bet mana dzīve tāpat ir izdevusies arī bez bolcmaņa konstantēm un gāzu nezūdamības likumiem.
paldies, ka uzklausīji. :)
tagad gan iešu atpūsties, lai rīt ...
eh. pierādītu, ka to varēšu arī izturēt nākamos 3 gadus.

šovakar gribējās aiziet paskriet, tāds foršs laiks ārā, bet sanāca atkorķēt aliņu un apugulties gultā ar grāmatu rokās.

man uz galda stāv "krēsla" (kurā palikušas tikai 80.lpp) un "vēsture - personības, hronoloģija, jēdzieni". aaaah. man riebjas izvēle un apziņa, ka izvēloties vai nu vienu, vai otru man būs sirdsapziņas pārmetumi.

rīt dodamies pēc baltic beach party biļetēm!!! (sun)

izmisīgi meklējot latviešu valodā doto lapu par valodas stilistiku, pārkrāmēju visas lapiņas, visas grāmatas, visas burtnīcas, kad man no kkādas klades izlidoja 7x10cm liela lapiņa, kura, ja nemaldos 13. martā, tika veiksmīgi ieslidināta manā aizmugurējā bikšu kabatā. es sēdēju un smaidīju.
atcerējos, ka tajā dienā es biju nogurusi, aizmigu ciešā miegā uz viņa dīvāna, kad biju nokļuvusi mājās, saņēmu mulsu īsziņu, kas lika pārbaudīt savas kabatas. un tur tā bija. :)

kad biju aplūkojusi, smaržojusi, 100tiem reižu pārlasījusi 10 vārdus, es pakratīju savu veco, sen neizmantoto matemātikas kladi, no kuras izkrita mana latviešu valodas palīdzība. jā. mans haoss ir ideāls. (sun)

es runāju ar sevi angliski un man pat šķiet, ka man sanāk. es tikai nesaprotu, kas notiek ar manām smadzenēm un mēli, kad man ir jārunā ar kādu.?

dievinu karstas vannas, kurās neeju viena. (sun)

viņa uz brīdi ļāvās visnepiemērotākajām domām. viņa viņu atraidīja,viņa savā galvā atraidīja vēl pirmsbrīža šķietamo likteņa dāvanu. tas ir nožēlojami.
Viņu joprojām vadīja miesaskāre,bet sirds tikai uzsāka mācības par emocijām, izjūtām,dalīšanos,sapratni,vienu un vienīgo.
Bet tagad viņa nosodīja savu prātu,viņa šovakar lasīja grēksūdzi savai sirdij. Kā viņa,kas savā mūžā vēl nebija izjutusi lielāku piepildījumu, varēja domāt par mirkļa vājumu,kā viņa drīkstēja ko pārmest tam,kas ceļ augstākajos augstumos? Viņa,protams,pārāk mīlēja sevi. Sirds jau ir izlēmusi,prāts iesaldēts. Viņa jūt,ka pavisam drīz sirds ar visciešākajiem iemauktiem iejūgs liderīgo prātu, viņa zin,jo citādi nekam nebūtu jēgas.

Bet tagad viņa vienkārši sēž un burvībā smaida, domājot par neiespējamām lietām, kā teleportēšanos, laika apstādināšanu,mirkļa tveršanu,segu ar viņa siltumu un to,ko vēl nenoformulēt.

Jo dažkārt šķiet, ka sirds izlēks pa muti ārā un pacelsies spārnos,lai sildītos viņa tuvumā un gūtu savu sirdsmieru, vērojot viņu aizmiegot,zinot,ka rīt būs nākamā diena,kurā nebūs jānožēlo, jo labāko ir grūti pakļaut nožēlai.
.

nupat redzēju bārbijas - īsktītes reklāmu. manām visām laikam jau mūsdienās "nestilīgajām" bārbijām, kas demonstrē ideālu - ar lapsenes vidukli, ideālajiem matiem un citām formām, pat klāt nevar nolikt smalkā ķermenīša, bet lielgalvas bārbiju.
agrāk eksperti teica, ka meitenēm bērnībā spēlēšanās ar bārbijām iepotē, ka tā izskatās ideāls un skaists cilvēks, un tāpēc pēc gadiem pašas cenšas tiekties pēc auguma kā bārbijai,
tad kur pie vella mēs ejam, ja tagad mazās meitenes iesapidosies, ka viņu sapņu, spēļu princeses ir ar milzīgu galvu un sīku ķermenīti.
lai dzīvo neprporcionalitāte un lielgalvji!


pff

kleita, kas man patīk un kuru es gribētu izlaidumam, var i-netā nopirkt. tikai viens šķērslis tā maksā ~2,6 tūkstošus dolāru. :D <br>

šī ir labākā latvijas spēle, ko esmu redzējusi.
ak dievs, kā es kliedzu. aaaaaaasaaaaaaa.
aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.

man paliek slikti no tā, cik ļoti man nāk miegs.
ar labu nakti.

izlasīju "būri".
lai gan sākotnēji lasot visu laiku centos saprast, kur būs tā sāls, kāpēc visi tik labi izsakās par to grāmatu, tad laikam pēdējā 3daļā grāmatas to sajutu. žēloju sevi un lasot raudāju, ne īsti grāmatas dēļ, bet tās iespaidā.

dažkārt man liekas, ka mazliet jūku prātā no tā cik ļoti..
zinu, tas nav normāli. bet labot nemāku + negribu.

uzvilku savu veco, caurumaino, rōzā pidžammu, kuru tētis vnm grib pēc mazgāšanas izmest ārā.
bet tieši tagad es jūtos tik ērti un pasargāti.

/sapratu, ka man laikam sāk apniks dr.lv spēle āfrika, arvien retāk aceros, ka jāharmonizē tie dzīvnieciņi.

domāju par izskaidrojumu daudzām lietām.
vienu prāta nostūri darbina tēta jautājums. ir grūti sakontaktēties ar cilvēku, kas nemāk izrādīt savas emocijas vai arī tās rada atspoguļojot citus. to, ka viņš nepateiks kko sirsnīgu, bet gan uzdāvinās ko dārgu vai izteiks kko dzēlīgu labprātāk, tas, ka viņš neprot novērtēt to, ko man beidzot dod viens cilvēks, un to nevar salīdzināt ar manu mobilo, datoru, tv vai gultu. varbūt vnk bailes no vientulības, varbūt daļa skaudības, varbūt kkas jauns, no kā gribas izbēgt.
samīļojiet savus tētus! jo man tiešām, neskatoties uz nepamatotajiem apvainojumiem, gribas viņu apskaut un patiekt, lai viņš mani saspiež tik stipri, cik ļoti mani mīl(tā bērnībā mēs ar māsu darījām, tas parasti beidzās ar kliegšanu, ka nav elpas). un kuram gan nav bail no vientulības?

tad es sāku domāt par to, kā pie manis atnāca viņš. es ne to gaidīju, ne es zināju, ka kkas sanāks, ne es centos kko izveidot, jā, nenoliegšu es cerēju, bet .. nekad neļāvu sev būt naivajai meitenītei, kas tic, ka katrs, kas izrāda uzmanību, varētu būt labs boyfriend vai Tas īstais. varu teikt, ka savu laiku mana dvēsele ir kaukusi/raudājusi/cīnijusies, bet tad, kad saproti, ka nav tā vērts, tad it kā viss izplūst ārā, it kā viegli, it kā viss ietu pāri, it kā tu redzi, kā citas meitenes pārdzīvo un jūties bezspēcīga, lai pateiktu, ka nav vērts. vīriešu uz pasaules ir daudz, pietiks visām un paliks pāri. :D
iespējams man vnm ir bijis kauns par savām kāda patikšanas izjūtām. es tās neizrādītu. vēl sliktāk, ja vnk sinhroni līp klāt brunču mednieki, tad raksturs norūdās, tad liekas, ka paliec par nejūtīgu radījumu, kuram pa mēnešfāzēm tomēr uznāk vēlme pēc neaprakastāma mīļuma un ik pa laikam pēc mazas devas baudas. tāpēc es saku ar lieliem burtiem, ka 18+/- gadu vecumā NAV JĀUZTRAUCAS/JĀDOMĀ/JĀMEKLĒ kāds, jo tieši tad atnāk pats labākais, kas pēkšņi atklāj jaunu pusi, kuru vēl varbūt sevī nezināji.
jo priekšā sāksies vēl tikai trakākā dzīves daļa, un kā TU vari zināt, ka jau pēc gada/pusgada/mēneša, kāds perfekts vīrietis nepacels tev izkritušo lapiņu un sarunas beigās nepalūgs telefona numuru (te var ievietos vēl 100 un vienu gadījumu). tāpēc NAV jēgas satraukties par to, kas nenāk dabiski. pie joda kamēr nav, tikmēr domā par sevi, lutini sevi gan ārēji gan iekšēji uz pilnu klapi. bet kad "nokritīs no debesīm" viņš, tad sapratīsi, ka esi laimīgākais cilvēks uz pasaules.

bet šodien ir lieldienas, atzīmēju pagānu stilā, jo baznīca nav man tuva, satiku radus, krāsoju olas, šūpojos un vakarā dzēru alu ar savu perfekto. atklāju mammai pāris lietas, ko noklusēju pirms dažiem gadiem, viņa smējās. kkā viegli paliek.
tagad skatos zelta talantus, joprojām nožēloju, ka neesmu attīstījusi savus talantus pietiekami. bet vienalga. kad izaugšu liela, es gribu kļūt par neatkarīgu, labi pelnošu, pārliecinātu, bet MĪLĒTU sievieti.

/"Tevi es dievinu mazliet,
Piekļaujot tevi sev cieši klāt,
Pulksten’s iet neuzvilkts, man šķiet,
Kamēr tev klusi sirds iet."

negribu, lai kāds šo ierakstu komentē.

es esmu pabeigusi kasīt krītu no balkona sienām. jūtos kā varone.
mans palīgs bija playlist ar dziesmām no prāta vētras, justina, atro'n'out, britnijas, mullenrūžas, hsm, un vēl daudzām, kurām es 100% zinu vārdus.
ar elephant love song medley man liekas, ka es izklaidēju visus manas mājas iedzīvotājus. :D

labi, eju mazgāties. pazudināšu krīta cilvēku.
un kāmis jau ir pakāsis kādas 20 olas tikai tāpēc, ka viņš cenšas pierādīt, ka var mani vinnēt.