eternal sunshine

viņš teica, ka šodiena bija labāka pirmdiena, ko spēj atcerēties.

un atkal man negribas neko rakstīt.
jo to nevar uzrakstīt.

ir tik dīvaini, kad laižot prom liekas, ka aizlaid daļu sevis. un nevis pietrūkst kāds, bet pietrūkst daļa paša.
in.

šodien pabaroju savu zinātkāri fotogrāfēšnas jomā.
jūtos iedvesmota. īstenībā katram novēlu atrast kko tādu, kas iedvesmo. pēc dejošanas bija vnk tik laba noguruma sajūta, ko tiešām nevar iemainīt ne pret ko, bet pēc fotogrāfēšanas ir tāda viegli bohēmiska noskaņa, ka gribas uzģērbt platas drēbes, sasiet matus pēc iespējas augstāk, uzvilkt kājās kko maximāli ērtu, paņemt fotokameru, sēdēt ārā zālītē/uz soliņa/uz asfalta maliņas un experimentēt, nē, pat nefotografējot, vnk fokusējot attēlu savās acīs.
pieķerties tagad nekādām citām lietām nevar. tas ir tāpat kā ar viņu. ja gadās dabūt lielākās devās, tad pēc tam labu laiku sēdi un muļķīgi smaidi, un nesaproti, kā viens cilvēks tevi var darīt tik laimīgu.

un mana dzīves histogramma jau labu laiku nosliecas uz labo pusi. veidojot augstākos punktus, ko vien baltā gaisma spēj dot.

mani vīrieši blakus istabā liek manu gultu.
es tur ieklīstu, jūtos lieka un izeju. jā.
man būs MANA lielā gulta. :)

zināt, kas jādara 1.maijā?
jābrauc uz kīnō!!!
!pirmizrāde!
(sun)

tāpēc ka nevar aprakstīt kā.

runājām ar viņu par nākotni, par mācībām, par darbu. un es kļuvu par emo.
drausmīgi saaukstējušos emo.

/ko tu ar mani dari?
ar tavu acu lēktu
man nozied visi vārdi.

ar tavu skropstu mājienu
manī sākas tā skaņa,
kurai nemaz nav māsu.

tu man liec kaut ko piesaukt,
bet, ja mēģināšu,
tad es piesaukšu nelaimi.

/gribu kādām kurpēm tādus papēžus.

laba diena. ļoti laba diena. ance palīdz atbrīvoties no misēkļiem. garšīgs iebiezinātais piens. izpūruši mati un smaids.
šodien neko daudz neizpaudīšos.


gribu pavasri!
/man sāp lūpas. :P

tieši tāpēc jau pusstundu esmu nelietojama, laikam jāiet gulēt.

pienā ir sava burvība.

iespējams tāpēc, ka tas tik reti ir atrodams manā ledusskapī, tāpēc, ka šovakar izdomāju, ka būtu vesleīgi uzņemt kalciju. pavisam nekaitīgi es iemērcu savas lūpas piena glāzē, lai man paliek tās baltās "ūsiņas", speciāli sēžu un smaidu, lēnām tās nolaizot. vai nav forši?

man atkal ir uznākusi pesimistiskā mīlestības noliedzējas attieksme.

vnk nevaru sev galvā izskaidrot, kad sākas un beidzas iemīlēšnās, kas ir pēc tam un kā tas viss beidzas, bet ja ir mīlestība tad nebeidzas. and so on and on.
par ko es domāju?

jāiet gulēt.
man nav neviena laba piemēra. es esmu gatava mīlēt tikai ar tādu nosacījumu, ja mīlestības dzīvē var būt neierobežoti daudz.

ir labi, ja ir aizmugure, bet tik pat labi ir arī tas, ja ir priekšpuse.

ierasties mājās 21.20 pēc ražīgas darbadienas, pēc kuras mans kakls ir sausāks par sausu un kājas ir slapjas.

bet ar katru dienu grūtāk ir pateikt-attā.

kgan tik sūdīga pašsajūta, viņš satvēra manu pusaizmigušā ķermeņa roku, viegli noskūpstīja to un uzlika uz savas sirds.
es nekad nebiju jutusies tik laimīga, jūtot kāda sirdspukstus.
tad es iesnaudos.
vēlāk tikai atradu sava datora notepadā ierakstītu vēstulīti, kas sacīja : "ir tik labi, ka tu man esi. sasodīti lieliski. :)".

bet no tā acu sāpe nemazinās, vienīgi man bija kādas 2 stundas pilnīga miera.

āaa.
aaaa
aaa
izsmējos filmā "yes man" un tikai tagad esmu mājās.

mazliet laba sajūta. nē, laba sajūta.

nedod ēs-dod laiku iepirkties.

cik labi ir paēst.
it īpaši ar 20% atlaidi un saldajiem uz tami tami rēķina. :D

esmu izdzērusi ~3 ar pus litrus ūdens, jūtos labāk un tagad iešu pēc apelsīna, lai varētu vēlāk iet gulēt.

nepavisam nav labi.

esmu izdzērusi kādu litru ūdens, sabojājusi dz/d svinēšanu, nespēka pildīta, tagad iešu gulēt, uzlikšu modinātāju uz 17.,jo tad iešu vakariņās.

forši. tā kā filmās.

dievinu atvērt acis ar vārdiem "labrīt, mīļā"
<3