21 October 2009 @ 06:30 pm
 
[info]watt:

Es nez, tie tupie mehāniķi no cilvēka tak neko nesaprot. Sūds tas "placebo efekts" ? Sūds pirmais ārsta princips: nepadarīt sliktāk? (Ja vēl paņem pāris ārstus ka nepareizi diagnozē, un ārstē pavisam citu slimību nekā vajag... eh...)

Es teikšu - homeopātija rullē, ja salīdzina ar officiālo ārstu metodēm - liet rētās dzīvsudrabu un nemazgāt rokas operējot (cerams, medicīnas vēsturi zini).


Lielisks princips - nedarīt neko, lai tikai nepadarītu sliktāk! Tikai kāpēc apmierināties ar medicīnu vien? Ir vesela kaudze citu dzīves jomu, kurās var neko nedarīt.

Un vēl lieliskāks princips: medicīna sūkā, jo ārsti kādreiz mēdza nolaist asinis vai nezināja par mikrobiem, fizika sūkā, jo fiziķi kādreiz nenojauta par gravitāciju vai relativitāti, bioloģija sūkā, jo, o, kādreiz taču arī biologi nezināja par mikrobiem! Nebūsim sīkumaini - vai tiešām kaut kas būtībā mainās no tā vien, ka ārsti ir licencēti, zāles tiek pārbaudītas un kontrolētas un zināmi noteiktu slimību darbības mehānismi?


tas viss ir ļoti viltīga metodoloģija, un galvenais protams ir - nenodarīt sliktāk. (atceries atgadījumu ar ķirurgu streiku? ka kamēr streikoja, asi samazinājās mirstība.... :)


Jā, kāpēc gan norādīt uz konkrētu gadījumu. Tas būtu tikpat stulbi kā pieļaut kaut vai iespēju, ka korelācija nenozīmē cēloņsakarību.

(te)

Tags:
 
 
21 October 2009 @ 07:02 pm
 
[info]unpy:

Nē, nē - pats raksts tādā ziņā bija ļoti korekts. Tur tika minēts, piemēram, ka labs ārsts homeopāts noteikti ir labāks par viduvēju iecirkņa terapeitu, jo:
1.Iecirkņa terapeits vidēji pacientam var veltīt 12 min. diagnostikai, kamēr labs homeopāts velta stundas divas, kā rezultātā, kļūdainas diagnozes gadās retāk.

Protams - nav taču nekādas nozīmes, vai diagnozi nosaka ārsts vai dzelzceļnieks, visu nosaka diagnozei veltītais laiks. Vēl labāk - nav arī liela bēda, ja dzelzceļnieks (vai homeopāts) kļūdās, jo galu galā ne viens, ne otrs neārstē (ja neskaitām tās kaites, no kurām var atbrīvoties, domājot labas domas).

2.Ja homeopāts tiešām ir labs un redz, ka ar homeopātiju nebūs līdzēts, noteikti nosūtīs pie speciālista, kas varētu palīdzēt.

Ja vēl būtu kāds veids, kā noteikt, vai šis ir no tiem homeopātiem, kas jebkurā gadījumā liks padzerties ūdeni, vai no tiem, kam šad tad ierunājas saprāts vai sirdsapziņa, vispār būtu lieliski.
3.Tas pats "placebo efekts" mēdz tikt apvienots ar reālu palīdzību gadījumos, kad cilvēkiem vajadzīgs veselīgāks dzīves veids vai diēta(šitos pilienus, kas mēnesi tagad jālieto pēc sarežģītas shēmas, nedrīkst lietot kopā ar miltu ēdieniem un cukuru un tās nekādi nav savienojamas ar alkoholu, pēdējā deva jāieņem 21:00 un uzreiz jāliekas gultā utt.)

Ideāli! Pie reizes cēla mērķa vārdā palaidīsim baumas, ka simts grami šokolādes nogalina zirgu, ka nodokļu nemaksātājus savāc un pārstrādā desās un ka katrs apēstais burkāns pagarina dzīvi par gadu. Ko galu galā cēla mērķa vārdā nozīmē tādi sīkumi kā tiesības uz informāciju.

Nu tur vēl bija visai daudz visa kā:)) Par to, ka homeopāti savulaik un, gan jau, ka arī tagad noved kapā mazāk cilvēku, nekā parastie ārsti, arī šaubu nav.

Bet skaidra lieta taču! Domāju, nav lielas starpības, vai cilvēkam ir grūti aizmigt un viņš jūt vājumu pēcpusdienās, vai arī viņš ar akūtu iekšēju asiņošanu tiek atvests ar ātrajiem. Muļķīgi ir tikai tas, ka parastā medicīna tomēr ir tik populāra. Piemēram, ASV 5-10% cilvēku sirgst ar pirmā tipa diabētu un lieto nekam nederīgo insulīnu; ja šos vien cilvēkus padotu izārstēšanai homeopātijai, medicīnai nāktos pilnīgi padoties homeopātijas priekšā.

Tak viens no iemesliem arvien paliek tas, ka nav dzirdēts - "pēc smagas un sarežģītas homeopātiskās operācijas pacients tomēr nomira intensīvās homeopātiskās terapijas palātā";)))

Labs arguments! Taisnības labad, protams, jāatzīst, ka medicīnai būtu grūti nodrošināt vēl mazākus blakusefektus, mērojoties ar cilvēkiem, kas dziedē ar tīru ūdeni, bet fakts tomēr paliek fakts.

(te)

Tags: