[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Monday, August 10th, 2026 | ||
|
covid_19 |
4:42p | oi, šitas man patika žīdus 60 gados ēģipte gnobīja, ko darīja žīdi - aizsūtīja uz ēģipti brigadi, kas hujarīs radus draugus pazinas suņus un zelta zivtiņas tiem, kas taisa huiņu hedera paraudāsim par bērniņiem tas kontekstā ar to, ka ukrainai nav pretbalistisko raķešu un nebūs, jo normālas ap 3 mio maksā tīri ekonomika 1 balistiskā ir 2-3 pretraķetes tātad līdz 6 mio, pa dzīvojamo māju ir nu 16 kia un var būt 20 via ..... neviens netērēs 6 mio pie pilna prāta, bet par 6 mio es noorganizēšu zonderkomandu kas atradīs tēvus mates dēlus meitas suņus kaķus radu radis un zelta zivtiņu ikvienam, kas to raķeti palaida karš atgriežas pie tā, kas to uzsāka tikai tā |
|
gnidrologs |
12:04a | vēl viens jaujniņš ģēnijs klavierdarbos Rachmaninow: 3. Klavierkonzert ∙ hr-Sinfonieorchester ∙ Alexander Malofeev ∙ Alain Altinoglu |
| Sunday, August 9th, 2026 | ||
|
extranjero |
10:15p | nodokļus bagātībai, nevis darbam Nav tā, ka es ļoti gribētu šo rakstīt, bet mans pienākums ir uzrakstīt, kāpēc es šobrīd pilnībā atbalstu Spānijas progresīvos un kāpēc to vajadzētu darīt ikvienam, kam rūp personīgā pārticība. Es pie tā nonācu kovida dēļ, bet tam nav sakara ar Spānijas ieviestajām absurdajām un aplami stingrajām mājsēdēm. Kovida laiks parādīja, ka daudziem var būt stipri viedokļi, bet tie nav neko vērti, jo vēlāk nevienam par to nav jāatskaitās. Īsto novērtējumu saņem tie, kuri ir gatavi savu viedokli pamatot ar reālām vērtībām, piemēram, ieguldījumiem biržā. Kovida sākumā Cibā bija Rindra, kura pajautāja, “Vai jūs jau esat sapirkušies akcijas par lēto cenu?” Es labi sapratu, ka vispārēja panika par kovida šausmām ir nepamatota, un akciju tirgus pilnīgi noteikti drīz atkopsies, tāpēc es pieņēmu šo ieteikumu un visus brīvos līdzekļus ieguldīju akciju tirgū (neskaudiet, man šo brīvo līdzekļu nebija daudz). Šie ieguldījumi bija neparasti veiksmīgi, un apmēram gada laikā man deva 100% peļņu, ar to pierādot, ka mans viedoklis bija pareizs. Tomēr nevar zinātniski apgalvot, ka šī uzvara bija tieši tāpēc, ka man bija taisnība par kovidu. Tā varēja arī būt nejauša veiksme un tirgus varēja ātri atkopties citu iemeslu dēļ. Es sāku meklēt pierādījumus, kas apgāztu manus pieņēmumus. Tā es pamazām nonācu pie Gerija Stīvensona grāmatas, kurā viņš apraksta savu veiksmīgo pieredzi biržas treidera darbā, liekot derības uz to, ka procentu likmes pēc 2008. gada krīzes saglabāsies zemas. To nespēja paredzēt daudzi ekonomisti, jo bija šķietama pretruna – akciju tirgus atkopās un šajā laikā sasniedza nebijušus augstumus. Es uzticos Gerijam, jo viņš savu viedokli pamatoja ar treidera darījumiem, un dažu gadu laikā nopelnīja savam darba devējam aptuveni 70 miljonus mārciņu un komisijās par savu darbu saņēma ap 5 miljonus mārciņu. Tas pierāda, ka tas nav vienkārši viedoklis, bet arī dziļāka izpratne par to, kas notiek ekonomikā. Gerijs izskaidro, ka procentu likmes saglabājās zemas, jo ekonomika joprojām bija ļoti slikta: darba cilvēku ienākumi nepieauga, patēriņš bija zems un tas neveicināja izaugsmi. Savukārt bagāto cilvēku ienākumi turpināja pieaugt un viņiem bija daudz brīvo līdzekļu, kurus nespēja iztērēt. Attiecīgi šie līdzekļi tika ieguldīti vai nu nekustamajā īpašumā, vai uzņēmumu akcijās, kā arī zeltā, uzturot šo aktīvu cenas augstas. Vienīgās šaubas par to, vai Gerija naratīvs atbilst realitātei, rodas no tā, ka dati neparāda, ka nevienlīdzība ir pieaugusi. Varbūt viņam nav taisnība, bet varētu būt arī tā, ka mēs esam zaudējuši fokusu uz to, kādi dati ir jāskata, lai saprastu šo fenomenu par ienākumu pieaugumu atšķirību starp bagātajiem un parastajiem cilvēkiem. Arī kovida laikā katru dienu tika publicēti dati par saslimušo un mirušo skaitu, taču tie nekad neparādīja būtisko – ka kovids ir risks senioriem un cilvēkiem ar citām slimībām. Gerijs redz nākotni diezgan drūmu. Ja mēs neatrisināsim šo problēmu ar ienākumu pieaugumu atšķirību, darba cilvēkiem būs aizvien grūtāk iegādāties savu mājokli. Viņš iesaka radikālu risinājumu – nodokļus bagātībai, nevis darbam! Šīs nav komunisma idejas, un tām ir vēsturiska pieredze kapitālisma valstīs. Periodā pēc 2. pasaules kara ASV un Apvienotā Karaliste uzlika 90% nodokli bagātniekiem, un šajā periodā bija visātrākā izaugsme un darba cilvēki baudīja labākus apstākļus. Toreiz parasts strādnieks pastā vai benzīntankā varēja iegādāties savu māju, kamēr mūsdienās tas vairs nav iespējams, lai gan pēc IKP ekonomika ir ievērojami augusi. Progresīvais nodoklis nav sociālisms vai komunisms. Tā ir nodokļu politika, kas novērš, ka sabiedrība sadalās trūcīgajos un mazā saujiņā bagātnieku. Šobrīd progresīvais nodoklis darba algām nav pietiekams, jo bagātnieki vairums ienākumu negūst no darba, bet kapitāla pieauguma. Tāpēc ir ļoti svarīgi sākt aplikt lielāku kapitālu ar nodokļiem, lai cik politiski grūti tas nebūtu. Dažas mazās valstis, kā Norvēģija jau eksperimentē ar šādu politiku, bet tam nav pietiekamas ietekmes, jo bagātiem cilvēkiem ir viegli mainīt savas mītnes valsts rezidenci. Spānijai ar savu progresīvo politiku ir vislielākās iespējas to ieviest no lielajām valstīm, un pēc tam varētu sekot citas valstis. Tāpēc es pilnībā atbalstu Spānijas pašreizējo politiku, ne obligāti pašreizējo premjerministru, bet tas nav būtiski. Nekad nebūs tā, ka mums patiks pilnīgi visas valdības politikas, bet Spānija iet pareizajā virzienā. To pierāda arī tās labie izaugsmes dati, un tās rūpes par visiem iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kas nav turīgi vai bagāti. Visiem vajadzētu atbalstīt Spānijas izvēlēto kursu un beigt cepties par imigrantiem. Bagātie tikai uzkurina naidu pret imigrantiem, lai novērstu mūsu uzmanību no iespējamiem nodokļiem bagātībai. Viņi spēlējas ar cilvēku emocijām, lai gūtu personīgu labumu, un tas ir ļoti nožēlojami. Nepakļausimies viņu manipulācijām, un sāksim atbalstīt politikas, kas palīdz mums, parastiem darba cilvēkiem. Atsauces: https://garyseconomics.org/ https://sites.prh.com/thetradinggameboo https://www.youtube.com/@garysecono |
|
ulvs |
4:57p | Blakus garažai, ko pārveidoju par DIY ierakstu telpu, uzziedēja rododendrs. Man tēva sievas mamma šodien pastāstīja, ka 08/08 datums skaitās "enerģētiskā" gada 1. diena (nekāda sakara ar kalendāro gadu)- tad esot vislabāk uzsākt jaunu enerģiju plūsmas. Neanalizēšu šo info, jo kāpēc gan. Rodo foto:   |
|
covid_19 |
4:24p | atradu mūziku, kas mani netracina pink moon .... relax un vienkārši izbaudu psihodelic surf rock - un pupainas meičas .... kāpēc visi par šo klusēja? https://m.youtube.com/watch?v=DN8hm15Fi sea green take it easy dude, the waves will come, take easy dude no rush no panic no rush |
|
watt |
2:17p | 2011. gadā arbūzus varēja nopirkt par 25 santīmi kilogramā. tagad tirgo par 2.50 € kilogramā. psiholoģiski grūta cena. maksāt 25 € par vienu 10kg arbūzu? |
|
gnidrologs |
11:50a |  |
| Saturday, August 8th, 2026 | ||
|
watt |
7:38p | cik žēl, ka veci cilvēki nekļūst par skarbiem minimālistiem savā mūža nogalē. atstāj, tā vietā, kaudzi ar neapēstiem makaroniem, pudu cukura, kalnus ar griķiem, auzu pārslām, putraimiem, un kilogramiem kafiju. viss kompostā. un tad tas rūpīgi krātais goda kristāls, mazās krūzītes un apakštasītes, smalkie šķīvīši un glāzītes un piņģeroti. saberzt smiltīs! paplukušas vāzes un keramika, pretīgi alumīnija kausi un smalki, bet ārkārtīgi netīri sudraba piederumi, jo nevar jau tos vijumus izberzt. žēl, ka cilvēks nevar samierināties ar televizoru un vienu krēslu. nē, savu gadsimtu nodzīvojis sabrucis dīvāns, smirdīgs skapis un tik pat neciešami grāmatu plaukti. un makulatūra. |
|
gnidrologs |
10:45a | LMAO Extrameļķis tagad tēlo baigo "latvietību" pilnīgi bezjēdzīgā topikā priekš damage control. Ieaicināt slepkavas un izvarotājus un vēl vairāk aizvietot latviešus Latvijā ar šimpanzēm, kurā jau tā tikai nedaudz pāri 50% etnisko latviešu populācijas, tas gan viņam patiktu, bet nedod dievs kāds copy-paste tekstu kirilicā iekš Cibas. Kāds patriotisms! Čigāna-žīda unholy krustojums in action. :D |
|
ulvs |
9:14a | Šonakt vairs nav enerģijas, lai lasītu šo pētījumu par augšāmcēlušā līķa fenomenu. Taču te tas ir - zinātniski recenzētais "The Revenant on the Threshold" by Elif Boyacıoğlu. Pieķeršos tam šovakar, kad tēva sievas vasarnīcā būšu uzstādījis stavu DIY stereo studiju. Jā, stereo. Izmantošu 2 telpas un starptelpu pa vidu starp tām. Pirmajā telpā būs ģitāras kombis ar SM58 miķi pie skaļruņa. Restaurēts 1959. gadā PSRS ražotais Lomo 19A19 atradīsies kaut kur tālāk no ģitāras kombja, lai tvertu telpas ambienci. Šis mikrofons ir absolūta leģenda, ar ko man ir gods strādāt, un esmu nenormāli pateicīgs savam kolēģim Ansim, ka varēju izīrēt no viņa šo restaurēto muzeja eksponātu. Kā tas skan? Iztēlojies to PSRS 60-80to kino aktieru balsis- tik perfekti iekapsulētas siltā, taču presentā (presence) "kapsulā", kas reizē reducē skarbas augšējās frekvences ("iebūvēts" dīeseris). Otrajā telpā atradīsies basa kombis ar SM57 mikrofonu pie skaļruņa un latviešu ražotais Blue Encore 300 tvers ambienci. Bļaģ, ko es te daru, man jau sen būtu jāguļ, bet es lielos ar mikrofoniem. Nožēlojami. |
| Friday, August 7th, 2026 | ||
|
ulvs |
10:13p | Es ienīstu cilvēkus, kuri nespēj racionāli efektivizēt sevi. Kādus cilvēkus ienīsti tu? (vari neatbildēt, man vienalga; es vaicāju pieklājības pēc) * ar "ienīstu" domāta mana emocionāla reakcija "man nepatīk dzīvē sev turēt apkārt cilvēkus, kuri [..]" - es vienkārši ļoti, ļoti nogurstu no viņu klātbūtnes, jo mans fokuss pamana elementus, kas ir absurdi viņu darbos un dažreiz arī domās (bet tas retāk) |
|
ulvs |
5:47p | "The knowledge is real - it reliably guides action - yet it resists full articulation." |
|
sramgni |
10:54a | fz Fantastiska ziema. |
| Thursday, August 6th, 2026 | ||
|
gnidrologs |
6:40p | "Trenēt LLM ar LLM ģenerētiem tekstiem nesanāk, tā trenēti LLM strauji degradējas [model collapse phenomenon]. Neviens nezina kāpēc, ir dažādas teorijas saistībā ar informācijas virkņu entropiju bet skaidri neviens nezina." Lol? Pat es zinu kāpēc. Kuri ir tas "neviens"? Mākslīgais idiots tāpat neprot ģenerēt mūziku, kuru varētu noturēt par autentisku, lai gan mācās no cilvēku sacerētās. Pat generic cilvēku gabali viegli atšķirami no labākajiem electric jew piemēriem. Robotam viss ir vienveidīgs un uncanny. Tas pats ar bildēm un visu pārējo. Neatšķir deģenerāti, cilvēki ar vāju pattern recognition, vai kuriem nav dvēseles. |
|
covid_19 |
12:56a | a izrādās tas nav tikai par kūrorta pilšetiņu seutu jo maroka to izskata par savu 17gs beigās 18gs sākumā 33 gadus es atkārtoju 33 gadus, tās ir trīs iliādas, aplenca pilsētu, lai atgūtu savu ar to tie sūdi nebeigsies, es saku |
| Wednesday, August 5th, 2026 | ||
|
gnidrologs |
11:05p | In “Apocalypto,” Mel Gibson transports you into the mind of a Mayan 500 years ago. In “The Northman,” Robert Eggers transports you into the mind of a Viking a thousand years ago. In “The Odyssey,” Christopher Nolan transports you into the mind of a liberal woman in 2017. |
|
extranjero |
9:01p | Latvijas radio intervija ar manu māsu (LR1 5.8.2026 19:05) https://latvijasradio.lsm.lv/public/ind Man nekad nav paticis komerciālais sports, bet šādu skriešanu savam priekam es atbalstu no visas sirds. Domāju, ka šādi pasākumi nākotnē būs aizvien biežāki – cilvēki sanāk, dara kaut ko interesantu, skrien, brauc ar velosipēdiem, staigā pa dabas takām utt. |
|
watt |
9:16p | siera produkta izstrādājums "ar īsta siera piedevu!*" * 2% |
|
gnidrologs |
6:50p | No Kristietības līdz gnostismam/kabalai/transhumānismam/sātanismam (vienas lietas dažādi aspekti) Par par mūsu pasauli metafizikas un filozofijas vēstures griezumā. No Hēģeļa līdz Brodiāram līdz woke Panoptikon un metaverse, kur aklie valda pār aklajiem. Kā tas sākās, kā ir tagad, kā tas viss izpaužas, kam jāpievērš uzmanība, lai neiekļūtu Great Deception tīklos. Katoļa skatījums, bet aktuāli jebkuram, kas neredz nekā laba "progresā", kāds mums tiek uzspiests. Why Noahide |
|
ulvs |
3:22p | mēs esam iegājuši Simulakra ērā Žans Bodrijārs, viens no ievērojamākajiem franču 20. gadsimta filozofiem, savā 1983. gadā publicētajā grāmatā (spied, lai izlasītu grāmatu) "Simulacra and Simulation" secināja, ka sabiedrība ir tiktāl piesātināta ar simulakriem un cilvēka dzīve - ar sabiedrības konstrukcijām -, ka jebkāda nozīme zaudē jēgu savas bezgalīgās mainības dēļ ("all meaning was becoming meaningless by [simulacrum] being infinitely mutable"). Sākumā teorija, pēcāk mani secinājumi. Simulācija - process vai stāvoklis, kurā reālas darbības un procesi tiek aizstāti ar to imitācijām un tēliem, padarot robežu starp patieso un mākslīgo neizšķiramu. Simulakrs - tēls, kopija vai zīme, kas vairs nekopē reālu objektu, bet gan pastāv kā neatkarīga, pašradīta "realitāte" bez saiknes ar oriģinālu. Bodrijārs šo fenomenu, kur simulētā lieta/ideja/tēls jeb Kopija rodas PIRMS pašas realitātes/jēgas un tāpēc spēj aizstāt PATIESO, objektīvo realitāti, nosauca par "simulakru precesiju". Izmantojot par piemēru situāciju ar 2 āboliem - īsto un vaska, izdalīsim 4 filozofa secinātās simulakra procesijas fāzes, kur katra tālākā fāze zaudēs savu sasaisti ar simulētā objekta sākotnējo jēgu. Tātad. Divi āboli = viens īsts, otrs vizuāli perfekts vaska veidojums. Zemāk tiks aprakstītas 4 simulakra procesijas fāzes - sākot no reāla objekta reprezentācijas, beidzot ar kļūšanu par pašas realtitātes avotu. 1. fāze: Realitātes atspulgs. Šajā posmā tēlam vai objektam ir tieša, reprezentatīva saikne ar realitāti. Vaska ābols ir veidots, lai precīzi kopētu dabas radītu ābolu. Tas ir labas ticības tēls - tas neslēpj, ka mēģina būt īsts ābols, un mēs, to redzot, uzreiz saprotam. Redzam skaidru atsauci uz oriģinālo dabas objektu. Tā ir vienkārša imitācija jeb reprezentācija. 2. fāze: Realitātes slēpšana un sagrozīšana (ļaundabīguma elements). Šeit tēls sāk maskēt realitāti. Piemēram, ja kāds restorāns skatlogā izvietotu šādus vaska ābolus, lai radītu ilūziju, ka viņiem ir pieejami perfekti, svaigi augļi, lai gan patiesībā virtuvē visi āboli ir sapuvuši vai to nav vispār. Šajā fāzē vaska ābols jau sāk spēlēt dubultu spēli - tas slēpj patieso realitāti. 3. fāze: Realitātes neesamības slēpšana (Simulācijas sākums). Šajā posmā tēls slēpj to, ka oriģināla vispār nav. Iedomājies, ka selekcionāri un dizaineri izveido ideāla "ābola" 3D modeli, kuram nav nekā kopīga ar reālajiem, šķībajiem un tārpu grauztajiem āboliem dabā. Pēc šī modeļa tiek saražoti miljoniem vaska ābolu. Šajā fāzē vaska ābols vairs nekopē konkrētu dabas objektu - tas kopē ideju par ābolu, kas dabā nemaz neeksistē. 4. fāze: Tīrs simulakrs (Hiperrealitāte) Šeit tēlam vairs nav absolūti nekādas saiknes ar jebkādu realitāti. Tas ir kļuvis par savu paša realitāti (hiperrealitāti). Lai tavs vaska ābols kļūtu par tīru simulakru pēc Bodrijāra, situācijai vajadzētu izvērsties šādi: Cilvēce ir tik tālu attālinājusies no dabas, ka visi īstie ābeļdārzi ir izzuduši un aizmirsti. Sabiedrība pazīst tikai un vienīgi rūpnieciski ražotus vaska un plastmasas ābolus, kas kalpo kā dizaina elementi un statusa simboli. Cilvēki diskutē par to, kurš vaska ābols ir "autentiskāks" (balstoties uz zīmolu vai spīdumu), pilnībā neapzinoties, ka sākotnēji ir eksistējis kaut kāds bioloģisks auglis, kas auga kokā un puva. Tēls ir pilnībā aprijis un aizstājis realitāti. Mani secinājumi: Mēs pilnībā esam noslēguši jaunā īso dopamīna šļācienu laikmeta pirmo desmitgadi (padsmitgadi drīzāk). Atpakaļceļa nav, jo šīs lielās shēmas ēnā ir izaugušas divas bērnu paaudzes - cilvēku kopas, kuriem korporācijas un aģenti caur noteiktiem komunikācijas atzariem, mesidžiem, utt. liek justies tā, ka viņi Kaut Ko Dara Lietas Labā. Nē, nē, nē, nē, nē. Viss ir otrādāk nekā tev liek noprast. Tevi dara, kamēr tev liekas, ka tu dari. Vislielāko enerģijas potenciālu iegūst no idiotiem, kuri upurē sevi voluntāri un "dodas šauties pirmajās rindās" pēc pašu gribas - tie, kuri pirmie ziedos savu cilvēcību, lai mēs varētu labāk simulēt viņus nākotnē; vai simulēt to, ka simulējam viņus (patiesībā pohuj; tur jau tā lieta - pēc 4. fāzes tu vairs nevari noskaidrot patiesību). Mani neizbrīna nākotnes fakts, ka, ja es darbā nebūšu produktīvs, man sapņos biežāk rādīs kretīniska rakstura reklāmas, kuras būs atslēdzamas tikai ar mana AI dzīves/darba menedžera piekrišanu - un tā tiks dota tikai tad, ja es būšu paklausīgs strādnieciņš un krietns pilsonis globālajā 24/7 online/streamed/simulated sabiedrībā. Vienīgais, ko cilvēki reāli vari darīt lietas labā, ir ar neprātīgu intensitāti lasīt, lasīt, lasīt, rakstīt, rakstīt, rakstīt un barot savas smadzenes, kā arī apzināt cīņu biedrus, kuri vēlas pieredzēt objektīvo realitāti, neskatoties uz to, ka tā sados pašiem pa dirsu (jā, tas būs ellīgs ceļojums - pārveidot sevi, balstoties uz jauno skaidro skatījumu - bet tas ir jādara, un, jo ātrāk sāksi, jo lielāka iespēja, ka savā īsajā vēžu sagrauztajā mūžā kaut ko arī paveiksi lietas labā). Izveidot ar domu biedriem komūnu ārpus pilsētas, kur jūs varat labāk īstenot savu realitātes izpratni - varat spēlēt "veco civilizāciju", kur cilvēki, attiecības, lietas, laika ritējums ir kā pirms milleniuma pasaulē, ko vēl nebija cauraudusi ekranētā realitāte, šķietamā realitāte, mākslīgi inscinēti sociāli kari starp atzariem, utt. Es tiešām, tiešām neredzu citu variantu (neizskatu alternatīva simulācijas burbuļa izveidi, jo viss fokuss uz avotu). Bēgšana no šīs jaunās realitātes būtības pa krāšņās un 24/7 nomodā esošās pasaules nomalēm nevienu nav pestījusi. Nebeidzami maniuplējamā laikmetā. Laikmetā, kur galvenā valūta ir tava uzmanība un no tevis nolaupītā dzīvības enerģija. Jo nolaupot tavu uzmanību pareizi, tu vari attapties, ka visu savu dzīvības enerģiju atdod sūda brāļiem. |
|
sramgni |
2:00p | nav laika Rītdien būs par vēlu. |
|
zazis |
12:30p | Dienas citāts no "Today in Science" "So I don’t see the massive protein intake [trend] being anything more than just BS.” |
|
pe |
12:01p | multiply more times |
|
ulvs |
11:26a | Tu vēl to nezini, bet tev dzīvē vajag telzvaigžņu substances. |
|
sramgni |
11:07a | FFVII Remake - 6/10 Izgāju Final Fantasy VII Remake un DLC. Man ievērojami patika kaujas sistēma, kurā parastās action RPG darbības piepilda ATB joslu, kas ļauj veikt gājienus līdzīgi kā klasiskajās Final Fantasy spēlēs. Man nemaz nebūtu iebildumu, ja šāda hibrīdsistēma tiktu izmantota Final Fantasy XVII. Kas attiecas uz Final Fantasy VII Remake papildināto sižetu un personāžu atspoguļojumu – tas man patika daudz mazāk. Sižetam pievienotā likteņa izmainīšnas tēma šķita nevajadzīga un stulba. Bet interesanti, ka uzreiz pēc Final Fantasy VII Remake pabeigšanas gribēju spēlēt Final Fantasy VII Rebirth, bet izrādījās, ka ar manu GTX 1070 nepietiek, lai spēlētu šo spēli. Sen neesmu pieredzējis to, ka aprīkojums neļauj spēlēt kādu spēli. Atliktšu Final Fantasy VII Rebirth līdz nezināmam laikam, jo šobrīd būtu neprātīgi iegādties jaunu videokarti. Man nekad nav bijis svarīgi spēlēt pašas jaunākās spēles. |