chrono -

Šodien konferencē ar runu uzstājās doktorants no Kembridžas. Acīmredzami inteliģents un pašpārliecināts, viņš ziņojumu par savu zinātnisko darbu norunāja saistoši un atmiņā paliekoši. Paliekoši arī tamdēļ, ka "paldies par uzmanību!" vietā bija manifests - pēdējais slaids rotāts ar ES zvaigznēm un asinssarkanu "48" tām pa vidu. "Mans veltījums visiem tiem, kas balsoja pareizi!", skanēja entuziasma pilnie vārdi, kuri atbalsojās vēl tad, kad auditorija jau tika pamesta.

-----------

Trīs tuklas lēdijas pa priekšu man gāja pa mazās Bayreuth pilsētas ieliņu. Resnākajai pavadā iestiepās viens sunītis, vidējai divi un slaidākajai veseli trīs. "Cik burvīga simetrija", nodomāju pie sevis.

-----------

Pēc nelielas cīņas ar somu es padevos un dakšiņas meklējumus atstāju galamērķim. Bet tā kā izsalkums nemazinājās, tad atlika vien 4-zvaigžņu viesnīcas istabiņai demonstrēt lielveikalā pirkto, majonēzīgo salātu ēšanu ar pirkstu. Atgādinājums sev nākotnei - nekad vairs tādus nepirkt, joprojām riebīga sajūta pēc tiem.