(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Sep. 1., 2015 | 09:10 pm
Vīna industrija ir skaists piemērs mūsu ietekmējamībai ar cenu un atsauksmēm. 10 dolāru vīns pēkšņi kļūst ievērojami gardāks, kad etiķete to pārvērš par 90 dolāru vīnu. Lēti vīni, izrādās, cilvēkam-parastajam garšo vairāk (kamēr viņi neapzinās to cenu). Pat tas vai eksperti spēj pateikt kvalitātes atšķirību starp lētiem un dārgiem vīniem līdz galam vēl nav skaidrs, statistiskās ticamības trūkuma dēļ. Tā kā īsti neviens paziņa man vēl nav uztreknējis tik tālu, lai kļūtu par vīnu snobu, man rodas līdzvērtīgas pārdomas par aliem. Kā tad tur īsti ir, vai alus snobi nav upuri šai pašai problēmai (alus garšu ietekmē tā cena, atsauksmes un tā novērtējums pēc citiem faktoriem)? Iespējams arī, ka garšas īpatnības ir radušās tieši iepriekš nosaukto faktoru iespaidā (šis alus ir labi novērtēts, tāpēc viņš garšo labi un man sāk garšot šādi garšojoši ali). Diezgan augsti ticams ir, ka vismaz daļēji tas tā arī ir. Es gan ticu, ka daudzi paziņas protestētu, bet nevajag pat apzināties, ka esi iespaidots, lai tu tāds būtu.
(bez virsraksta)
from: annu
date: Sep. 8., 2015 - 04:06 pm
Link
Ne man priekšā variantus izsniedz, neko; rau,rau, pirmais-trešais minējums man parasti ir trāpīts.
Par vīniem gan es sliecos piekrist. Tiesa, lai cik snobiska būtu es vīnos, es neesmu garšojusi to vīnu galu, kuru cena mērāma dvu un vairāku ciparu skaitlī, tāpēc grūti teikt, kā tur ir ar tiem ekstra vecajiem un dārgajiem vīniem.
Atbildēt