chrono -

Braucot autobusā pieveicu lasāmvielu. Uz brīdi vajadzēja atpūtināt smadzenes un nekas cits neatlika kā uz brīdi tupi pablenzt pa logu. Sapratu, ka joprojām neesmu sasniedzis to vecumu/briedumu/prāta stāvokli lai justu gandrīz erotisku baudu caur logu vērojot Latvijas ainavas. Tieši otrādāk, šis skats mani satriecoši garlaiko un ir jāsaņemas lai pievērstos interesantām domām, kas laukmaļu baidītas bikli paslēpušās prāta nostūros. Bet varbūt arī tam visam ir sava vērtība, jo garlaicības vajāts es iespēju gan sakārtot domas par dažādiem jautājumiem gan paplānot tuvākās/tālākās nākotnes rīcības plānus, gan sailgoties pēc jaunas slodzes porcijas smadzenēm. Izmantojot tādus populāros relaksācijas līdzekļus kā skrullējot twitera ierakstus vai citas bezjēdzīgās interneta darbības veicot, smadzenes tikai kādu brīdi deģeneratīvi padarbojas tukšgaitā un neko jēdzīgu neiegūst. Tā kā, arī garlaicīgām laukmalēm ir pielietojums dzīvē.