(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Feb. 17., 2014 | 07:29 pm

Šodien tika apglabātas manas un D. attiecības. Bez kādām scēnām viņa sakravāja savas mantas, ar viņas veco mēs sakrāmējām tās busiņā un D. aizdevās prom, iespējams, lai turpmāk atgrieztos šajās mājās tikai viesa statusā. Asaras, kas beigās notecēja pār manu vaigu laikam nozīmē, ka mana sirds vēl nav pārvērtusies azbestā. Istaba ir kļuvusi tukšāka un ir palicis sāpīgs tukšums tās stūros. Pamēģināšu to aizvāzt līdz ar netīrumiem, diez vai tas sanāks, bet vismaz tīrākā istabā es jutīšos nedaudz labāk. Ir sajūta, ka līdz ar otru cilvēku aiziet daļa manas dzīves un daļa manis paša, ko tik ļoti negribās laist prom.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {2}

annu

(bez virsraksta)

from: [info]annu
date: Feb. 18., 2014 - 02:34 pm
Link

Welcome to my world.
"Ir sajūta, ka līdz ar otru cilvēku aiziet daļa manas dzīves un daļa manis paša, ko tik ļoti negribās laist prom."
Tā nav tikai sajūta.

Atbildēt


teiksma_ragana

(bez virsraksta)

from: [info]teiksma_ragana
date: Feb. 18., 2014 - 09:00 pm
Link

Vieni piedzimām, vieni nomirsim, viss pārējais ir tikai dažkārt patīkama, dažkārt nepatīkama ilūzija. Man labāk patīk ieslēgt sajūtu, ka viss ir skaisti un notiek dziļa saskarsme, kad viņa ir, kad nav, palīdz saprast, ka vienmēr tev būsi tikai tu pats.
Es gan neapgalvošu, ka tas ir viegli. Ieslēgt to skaisto ilūzijas sajūtu nozīmē pakļaut sevi tās sagrāvei.

Atbildēt