Vakars.

« previous entry | next entry »
Feb. 22., 2011 | 07:15 pm

Vecumvecs stāsts par to, kā klusums kļūst tik daiļrunīgs, ka vārdiem pēkšņi vairs nav vietas. Un tad atkal, dažkārt, klusums top skaļāks par jebko, pat par tavas vecmāmiņas krākšanu. Bet tas jau tik aiz saistības ar sākotnēji pateikto. Tik ārkārtīgi patīkams vakarvakars, ka pilnīgi grūti ir domāt par šo.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {1}

annu

(bez virsraksta)

from: [info]annu
date: Feb. 22., 2011 - 08:03 pm
Link

"Visdziļāk es noliecos tad tevis priekšā
par klusumu to, kas starp vārdiem"

Atbildēt