antarctica starts here

2. Aprīlis 2009

09:13

vid epopeja turpina turpināties.

interesants moments ir, teiksim, neizpratne - kur man tā deklarācija ir jāiesniedz. dzīvoju es ziemeļu rajonā, uz kuru arī katru gadu saņemu papīru Par Visiem Maniem Nodokļiem, BET pienāk tas papīrs no latgales priekšpilsētas vida [pieņemu, ka tas ir saistīts ar es dī ai lokāciju], BET teorētiski es joprojām dzīvoju ogrē. ogres vid gan izliekas, ka es neeksistēju un ignorē mani vienā laidā. es tūlīt arī sākšu visus ignorēt un nekādu sūda deklarāciju neiesniegšu. attapsies viņi kaut kad uz rudens pusi, un uz to brīdi šis ģeniālais likumprojekts būs jau grozīts un pārgrozīts.

šodien gan vēl turpināšu terorizēt vidu ar saviem jautājumiem. varbūt aizsūtīt prikola pēc meilu arī kādai saldus vai rēzeknes, vai brunavas nodaļai? varbūt viņi man atbildēs vismaz aiz bezdarbības?

es saprotu, ka variants "es nemaksāju jums, jūs nemaksājat man, un šķiramies kā draugi" nebūs nekad, jo такого быть не может, потому что не может быть никогда, jo mēs nedzīvojam dominikā, kur spīguļo saule, cilvēki dejo bačatu un nav apsēsti ar sūda kredītiem savu būdu labiekārtošanai, un nodokļu sistēma ir konfektīte, tāpēc es pat esmu ar mieru uz šādu - "es maksāju jums, jūs nemaksājat man neko [nu, kā tāds vietējais izsitējs], bet vismaz jel lieciet mani mierā, ļaujiet man lasīt manas grāmatas, sēnes un ērces un nepieprasiet no manis pilsonisko atbildību un pakļaušanos, un māku apieties ar ekseli!!".

10:13

bet cik patīkami ir tad, kad paniku [kas pārņem tevi kā tādu iebiedētu šmaru tajā brīdī, kad tu ar savu čēesmit grādu drudzi pārbaudi e-pastu un uzzini par mistiskām deklarācijām ar ne mazāk mistisko dažu stundu dedlainu] nomaina dusmas, tādas skaistas un dzidras. хуй войне un visiem pārējiem. es kaut kad piestrādāšu pie valodas-valodiņas atsārņošanas, bet ne šodien.

11:30

vēl mazliet par sasāpējušo [piedodiet, es tūlīt iešu strādāt un klepot tālāk]: pieprasu kordovas kalifāta pilsonību. varu samierināties arī ar līdzīgiem piedāvājumiem no žečpospoļitas un/vai novgorodas republikas.

20:41

vispār iestādes mani bieži ignorē un/vai pārprot. manus mērķus, vēlmes, vārdus, vārdu, uzvārdu, valsti, ko tik vēl ne. visforšāk bija ar lietuviešiem, kuri līdz ar vārdu samainīja man arī dzimumu, un es attapos nevis kā "jūlija", bet gan kā "ilja". toties prāgā visu tajā pavadīto laiku es tā arī nofigurēju kā lietuviete. velti lēkāju pie galvenā lodziņa un pīkstēju: jsem z lotyšska, z lotyšska. tāpēc droši vien nav nekāds brīnums, ka vid joprojām turpina mani ignorēt. šodien arī rīgas nodaļas. arī pašai sāk šķist, ka es tikai spokojos.
Powered by Sviesta Ciba