Jā, tiešām žēl par Čavesu.
Lai ko arī teiktu visādi politologi un kas tik vēl ne, es priecājos par to, ka pasaulē bija tāds Cilvēks kā Ugo.
Pārmaiņas pēc kāds vadītājs, kam rūp sava tauta.

Nez, vai mūsu pro-amerikāniskā valdība arī izteiks līdzjūtību Venecuēlai.
Bet laikam "lielajam brālim" tas diez ko nepatiks.

Cik skumjš marts.

Iz apollo.lv raksta "Kā bērnam paskaidrot, kas ir orgasms?"

Kāda attapīga cilvēka komentārs:
"Jā, ir vēl kāds jautājums. Kā bērnam paskaidrot Funkciju integrēšanu, izmantojot integrāļa formas invarianci?"

Vismaz prieks, ka daži letiņi nav uz mutes krituši :D

"ASV notikušajā Pasaules zemledus makšķerēšanas čempionāta laureātiem liek veikt antidopinga pārbaudes."

lol :D jo, ja tu esi kko salietojies, zivis vairāk ķeras :D

"Pateicoties" vecajai (tādēļ, ka viņa ir veca) klasesbiedrenei Līvai B., zūd jebkāda vēlme ieskatīties traukiem.lv.

Vai nu tur kārtējā huiņa ar pašpalīdzības saukļiem "nesapņo - rīkojies. beidz eksistēt - sāc dzīvot..." utt. vai arī kaut kādas pusbeigtu kaķu un suņu bildes.
Es pēc dabas esmu ļoti līdzjūtīgs cilvēks (nu vismaz pret dzīvniekiem, kaut gan daži cilvēki arī tiek viegli iedalīti pārnadžu un citu lopu kategorijā) un visas tās bildes tikai atgādina, cik tomēr pasaule ir nežēlīga un cik tajā ir daudz ļaunuma un sāpju.
Un visus taču nekad neizglābsi.

Tā lūk.

Nobeigumā "svētīšu" jūs arī ar kādu "viedu" domu..

Mani dārgie, nestrēbiet zupu ar dakšu, paņemiet karoti..
un vispār, beidziet taču reiz ēst un ejiet padzerties..
neslaukiet puņķus savās biksēs, izmantojiet kāda cita bikses..
nelasiet tualetē "Maximas" reklāmu, paņemiet vismaz "Copes lietas"..

jopcik, izrādās šitā padarīšana baigi aizrauj!!!

Visu šo gadu laikā laikam ne reizi neko neesmu rakstījusi par grāmatām.

Bet Ingas Žoludes "Sarkanie bērni" ir tik lieliska, ka nolēmu lauzt šo "tradīciju".
Labākais, ko pēdejo gadu laikā esmu turējusi rokās.

Rīt iešu pēc vēl kādas viņas grāmatas.

Šodien esmu pārdzimusi.

Pakpūtiksuss ir mana jaunā būtība.

Un kā sauc Tevi?

Jaunais "The Following" patiesībā ir diezgan slims.
Pilns komplekts - n-to cilvēku nogalināšana katrā sērijā, dzīvnieku spīdzināšana, nazis ribās patiesībā nav nekas briesmīgs, jo visi ir tik ūber-kruti un ģeniāli, ka nevienu nenoķer un cilvēks arī nobeidzas diezgan ātri utt.
Un tad pēc tam brīnās, kādēļ cilvēki par kropļiem izaug, kuriem viss ir viens tāds pagaršs seriāls vai action spēle, kurā grafika nedaudz labāka kā uz parastā ekrāna.

OMG, OMG, OMG!
Pirms kāda laika es "raudāju" par to, ka nopirku auskarus un tajā pašā dienā viņus pazaudēju.

Uzminiet, kurš šodien, vācot drēbes, atrada jaunus auskarus?!

jēee :)

Beidzot izdarīju savu "ikgadējo" darbu.
Parasti gan tas notiek tā ap Ziemassvētkiem / Jauno gadu, kad mana sirds ir vismīkstākā.
Šogad gan esmu pārāk bieži izmantojusi aizbildinājumu "rīt - noteikti izdarīšu".

---

She went quietly.
She didn't make a sound.
She went quietly
with the wish not to be found.

Es tā cerēju, ka tās triljons skudras sapnī nozīmēs daudz naudas.
Nekā, būšot daudz darba.

Sasodīts, meiča!
Labrīt.

Cītīgi pieturos pie domas, ka cilvēki mūsu dzīvē ienāk, lai tur arī paliktu vai arī lai mums ko iemācītu.
Skatoties uz visu "arhitekta" situāciju - "iemāci man būt stiprākai".

Skatos FB.
Tur viens no spāņiem mūs visus ir informējis, ka nu mācās... (bungu rīboņa) Zviedrijā! Upsalas Uni.

Tad nu es tā sāku domāt (jā, es atkal domāju, un jā, ir kļūdas, no kurām mēs it nemaz nemācāmies) -
ja nu arī šitais spānis (lasīt - vīrietis, 25(?), ar diezgan smagiem psiho-neirotiskiem traucējumiem (trust me - I know) var aiztīties no savām mājām (kas manā skatījumā, ir vienas no skaistākajām vietām pasaulē) un mēģināt integrēties aukstajā zviedru sabiedrībā, kurā viņš nezina ne valodu, un vispār var iekulties diezgan smagās nepatikšanās, jo - vai tu re! - zviedriski "seši uz galda" izrunā TIEŠI TĀPAT kā "sekss uz galda" (atkal - trust me, I know), tad...

tad jau sanāk.. ka ikviens var ikko? (angliski skan waaaaay labāk - everyone can do everything)

Ja nu kāds izdomā, ka manas atklāsmes ir pelnījušas kādu prēmiju - Nobela vai ko pieticīgāku - e-pasts pie lietotājas info.

Dziesma - man "ne tik īpaši", bet Br. patīk. :)

bet vispār jau cepums ikvienam, kas, par spīti n-tajām iekavām un tikpat n-tajām domzīmēm, spēja izlasīt uzrakstīto :)
hihihihihihi

Šodien kārtējais "j'ai tué ma mère".
Man šķiet, es tā arī nomiršu, neieskaidrojusi mātei, ka bērns nav pieaudzis ne 5, 10 vai 15 gados.

jābēg, jābēg, jābēg

Baroju savus aizvainojumus ar čipšiem un alu.
Ak jā, un mana jaunā aizraušanās - Soprano ģimene :)

---
eu, kad mēs tiekamies? :/

Ja šodien nebūtu satikusi kursabiedreni, to, kas notiek grupas čatā, būtu uzzinājusi tik pēc kāda mēneša! :D

Par to, kurš šogad beigs utt.
Lūk, cik daži studenti dažas nedēļas pirms absolvēšanas palikuši gudri:

"Laika plānošana nav izdevusies, ja darbu nevar nodot paredzētajā termiņā. Bet ne jau par to stāsts, domāju Pēteris man piekritīs, ka "smuki" bija domāts, kagribās jautā - kopā sākām, kopā beigt, kas būtu uzskatāms par normu un ārpus kārtas būtu tie kas nebeidz kopā, bet rezultātā izskatās, ka šogad norma ir nebeigt - un tas nav normāli."

Te jau pēc kādas filosofijas vai uzņēmējdarbības menedžmenta grāda prasās, ne būvinženiera..


Noskaņojums:
Huļi tu man bāzies virsū ar savām normām un viedokli?

Jēej!

Šodien ar "saulīti" iesim ārā :)

Prakses atskaite, capuccino un David Guetta.

As Ralph Waldo Emerson once said, “Our chief want is someone who will inspire us to be what we know we could be.” If people know we expect great things from them, they will often go to great lengths to live up to our expectations.

Bet vispār šodien bija labu labais sapnis :D

Vajadzēja ar mašīnu braukt uz Rīgu.
Braucu ar .. tumši pelēku Bentliju :D
Tad nez kā pamanījos iebraukt pretējā joslā un Rīgaas vietā aizbraucu uz Krieviju.
Pēc tam gan policisti man laipni norādīja pareizo virzienu, un jau pavisam drīz es laimīgi gulšņāju Rīgas solārijā.

Kā tur bija - uz 5dienu sapņotais piepildoties, ne? :D

Ģeniāli.
Pirmoreiz ko tādu lasu.

Cilvēks izīrē dzīvokli, un viņam uz e-pastu atnāk vēstule no "potenciālā īrnieka":
"Sveiki, interesējos par dzīvokli. E-pasts gan nav manējais, bet varat droši uz to rakstīt. Draugos mani var atrast tā un tā. Atbildēt gan varēšu tikai vakarā, jo pa dienu esmu darbā, bet priecāšos atbildēt uz jebkuru jautājumu."

Ēeeee.. ko?
Kādi jautājumi? Kādas atbildes nez viņš varētu sniegt?
Nu zili brīnumi..

Sorry, čali, bet tā nu tās lietas nenotiek. :/

Lasot par ļot. cien. kultūras ministri, kura par nevienu neko nedomā.
Viens no lasītāju komentiem.

-Aļo , pračečņaja ?
- Kakaja nah... pračečņaja ! Zdes bļ.. , job tvaju m... miņistersvo kuļturi!

:D

Māsa kopš vakardienas nolēmusi mācīties itāļu valodu.
Šodien, ejot ārā pastaigāties, viņa uzsauc mājās palicējiem:

"Aurivenči!"