Patiesībā, es ļoti priecājos, ka aizbraucu.
Bija forši, es runājos laikam ar visiem puišiem (jā, pat ar Pūci, un jā, kā cilvēks ar cilvēku - skan neticami :)
izņemot laikam Edgaru, bet nu viņš bija manāmi aizņemts ar kādu citu personu. Prieks par viņu.

visādā ziņā - diezgan neaizmirstama pirts, ko lai vēl saka.

un man ir TIIIIIIK skaistas draudzenes!
Ak, jums nav ne jausmas!!!


Tikai žēl, ka tagad, kad beidzot esam tā kā pieauguši un beidzot kļūstam par cilvēkiem (sakarīgiem un loģiskiem), ļoti traucē tās pagātnes nesaskaņas - ko es esmu teikusi un kāda bijusi mana attieksme, un kas man ir teikts un kā man ir likuši justies. Jā, mēs visas savā ziņā esam vainīgas.
Pareizi jau tu teici, ka tas viss velkas līdzi. Un tā jau nav tikai tev.
Tikai es nezinu, kas jādara, lai to varētu mainīt.

Negribas 2 stundu vienpersoniskas raudāšanas "Baltajā naktī" pārvērst par kaut kādu tradīciju, kurā beidzot varu izstāstīt, kas mani nomāc un vienkārši parunāt.

Jebal.
Kad tas beidzot beigsies?
Kad man tiks piedoti tie "Pašnāvības sējumi" un "Tev tā attieksme dažreiz, ka man bail stāstīt"??
Jā, es zinu, ka esmu mazs monstrs. Kaut gan - kur nu es tik pieticīga.