šķeļot viļņus -
|
| |||||
Jūs tiešām ticat, ka visas traumas nāk no bērnības? | |||||
comments: Nospied sarkano podziņ |
| ||||||
b.šovs teica, ka laime īstenībā ir vienkārši slikta atmiņa. es droši vien ticu atmiņām vēl pirms bērnības. | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
Lūk, lūk, man liekas, ka tā vis nav nekāda bērnība vienas dzīves ietvaros, bet gan pagātnes sins and good works, bet kaut kā mēs mīlam to noreducēt uz bērnību un pūst no tā zilonīšus, lai pēc tam iesaistītos smagās psihoanalīzēs, grupu terapijās un citos vājprātos. Bet ne vienmēr, tikai dramatizēju par tēmu. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
ā, mēs mīlam gan ;] bērnībā tu taču esi tīrs, skaists, nevainīgs un nekad neko sliktu nedari, skaidrs kā diena - they are the evil ones!!! es bērnībā ar vecmāmiņu reizēm skatījos latīņamerikāņu seriālus un mēģināju saprast, kas tur nav kārtībā. visas labās, skaistās meitenes tur vienmēr kliedz "por qué, por qué" – bet nekad nekad nekad neļauj atbildēt un paskaidrot, kāpēc tev nodarītas šīs globālās ciešanas. es ļoti ātri zaudēju viņām ticību. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
es tomēr domāju, ka bērnība ir tas skaistākais laiks un kādas vēl no turienes traumas - sasmērējamies mēs vēlāk, kad paši ķļūstam rīcīb un lemtspējīgi, kad atbildība pāriet uz pašiem. tb tad atbidība pāriet uz pašiem un dod pa liktenīti. cilvēkiem jau vispār daudz ticēt nevar - jo lielāks ego, jo mazāk tādam var ticēt. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
bērnības mēdz būt dažādas. un bērni ir dažādi. piemēram, viņi rok dzīvus kucēnus smiltiņās. vai spēlējas ar mazo kaķīti tik ilgi, kamēr kaķītis nomirst. un nevienā savā šajā darbībā bērns nav gribējis neko ļaunu, neko sliktu, viņš ir tikai spēlējies, bet rezultāts ir skumjš. es nezinu. bet nu bērni ir īpaši, jā. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
nu tā ir vecāku atbildība, kas nav novaktējuši, nav paskaidrojuši, nav iemācījuši, kas ir kas. tomēr. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Tā meitene, kas tā spēlējās, tagad ir izaugusi par vienu no vislabākajiem cilvēkiem, ko es pazīstu. Viņa dara labu visiem saviem apkārtējiem, nešķirojot. Varbūt tieši tāpēc, ka bērnībā tā spēlējās. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Es gan nedomāju, ka no tā labums radies, bet tas labi, ka radies :) | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
| ||||||
bērnībā rodas mūsu uzvedības un reakcijas modeļi uz kuriem bāzējoties traumas var rasties arī vēlāk | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
nu tā taču nav trauma. tāds liktenis-sliktenis. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
nu bet likteņa-slikteņa (vai kā nu kurš to sauc) izgājieni ir tie, kas var radīt traumas. piemēram, 15 gadu vecumā gadās tikt ievainotam auto avārijā, pēc kuras ir psiholoģiska trauma un kādas bailes, saistībā ar auto un satiksmi | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
nu tas var notikt arī 40 gadu vecumā un būs trauma - no jebkura aksidenta var rasties trauma, bet aksidents rodas nevis dēļ bērnības, bet dēļ likteņa-slikteņa :) a varbūt nē. es tikai tā domāju. mēģinu domāt. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
ja bērnībā Tev vecāki iemācīs (un, galvenais, parādīs ar savu uzvedības piemēru), ka dzīvē notiek ne tikai brīnišķīgas un gribētas lietas, bet arī nejaucības un mums vienkārši tas ir jāpieņem un jāiemācās ar tām tikt galā, tad arī ar aksidentu tiksi galā bez traumas (izņemot īslaicīgu loģisku reakciju). ja būsi ieradusi no problēmām vairīties, baidīties, tās nerisināt, tad arī trauma būs. | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
| ||||||
nē, jo es piem. uzaugu pilnīgā tandēmā ar brāli, bet viņš dzīvo maskavā, es rīgā | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
dalja noteikti, tachu arii peectam neviens neaizliedz ieguut papildinaajumu | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
man kaut kā tā bērnība izpletusies, tādēļ nē, neticu gan | ||||||
(Reply to this) |
šķeļot viļņus -
|