| |||||
comments: Nospied sarkano podziņ     |
šķeļot viļņus -
|
|||||||||||
| |||||
| comments: Nospied sarkano podziņ |
| ||||||
| bērnībā rodas mūsu uzvedības un reakcijas modeļi uz kuriem bāzējoties traumas var rasties arī vēlāk | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| nu tā taču nav trauma. tāds liktenis-sliktenis. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| nu bet likteņa-slikteņa (vai kā nu kurš to sauc) izgājieni ir tie, kas var radīt traumas. piemēram, 15 gadu vecumā gadās tikt ievainotam auto avārijā, pēc kuras ir psiholoģiska trauma un kādas bailes, saistībā ar auto un satiksmi | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| nu tas var notikt arī 40 gadu vecumā un būs trauma - no jebkura aksidenta var rasties trauma, bet aksidents rodas nevis dēļ bērnības, bet dēļ likteņa-slikteņa :) a varbūt nē. es tikai tā domāju. mēģinu domāt. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| ja bērnībā Tev vecāki iemācīs (un, galvenais, parādīs ar savu uzvedības piemēru), ka dzīvē notiek ne tikai brīnišķīgas un gribētas lietas, bet arī nejaucības un mums vienkārši tas ir jāpieņem un jāiemācās ar tām tikt galā, tad arī ar aksidentu tiksi galā bez traumas (izņemot īslaicīgu loģisku reakciju). ja būsi ieradusi no problēmām vairīties, baidīties, tās nerisināt, tad arī trauma būs. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
šķeļot viļņus -
|
|||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}