| |
[28. Jan 2012|21:48] |
noguris.
un... nelaimīgs? emocijas valda pār novārgušo.
Kursos daudz zināšanu. Vēl nemāku pateikt par noderīgumu. Šobrīd varētu teikt, ka jūtos, esmu nekam nederīgs. Neviens mani nemīl. (es neko negribu dzirdēt) Tas dēļ noguruma un dēļ tikšanām. Jaunas smukas meitenes ir labi, tikai man to vairs nevajag.
Rīt atgremošu.
Bija rakstīts, man ~uzmanības deficīta sindroms, ka pievēršu sev pārlieku uzmanību.
Jau biju noguris kursu pēdējā pusstundā. Tad vēl pie Zanes stundiņu. Viņa nelaistu projām. Vienreizējā meitene. ~"Kas ta man, man jau nav jābrauc". Un vēl viss ceļš līdz Liepājai. Bija jāsaņemas :(
9:15: Emocijas ir neapzinātas jūtas, tā Skujiņvaldis pa RR
/\ ierašanās palielina nemieru. Caur sirdi atbilde - grib redzēt. Grūti dzīvot caur sirdi. Bet pareizi/labi.
20:00: Turpinu domāt. Ir ļoti interesanti. Paturu prātā 'ir mirkļi, kad nekas neinteresē'
Sen zināms mani stipri iedvesmo patiesi(teicēja pārliecība) teikti komplimenti. Es dziļš :)
Cilvēks ir viņa mērķis.
Viesturs Rudzītis tiks lasīts vēl. "Pie Tēva". Pēc paņemtās grāmatas ilgojas bibliotēka...
Vai mērķis ir bērni? Vai vienatne(vienotība)?
Zanes aplauziens par mīlestību liek smaidīt. Sarakstes trūkums - nestrādā "es to neesmu teicis".
Man nepatīk aplauzt cilvēkus, ja vien tas nepadara tos laimīgus.
Grūti saprast, kā labāk domāt. Laimei ir gradācijas?
Un ko gribu es? Izdevīgi ir ir savilkt cilpu- "tas, kas man ir ir tas ko es gribu". |
|
|
| Comments: |
nogurumā un depresijā - aizmirsti. visas sajūtas un rādījumi būs kļūdaini, novirzes ar kārtu 10. garantēju.
gulēt.
paldies par uzpasēšanu :)
ar labu nakti | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}