| |
[20. Aug 2011|16:46] |
| [ | Skan |
| | Jumprava - Tālu aizgāja | ] |
Šoreiz dienā pēc maiņas mēģināju gulēt, atpūsties. Apmēram sanāca.
Pēc maiņas noskatījos ierakstā pieminētu Ness un Nesija. Varbūt šoreiz uzķēru drusku dziļāku/sirsnīgāku jēgu.
Vakarā šaušanas treniņš ar diviem bērniem, bet tas nenozīmē, ka mēs slinkojām. Šāvām un vingrojām. Pēc tam, tā kā zināju, ka kofeīns būs stadionā, aizbraucu ar auto uz turieni. Tur viņu satiku un vēl abus jaunos skrējējus. Treneris posās jau prom. Tā atsildoties paskrējām, parunājām par vienu otru draugu, par sevi par skriešanu.
Vakarā vēl man mieru nedeva sāpošs kakls un teniss. Kakls dabūja visu fazer šokolādi, Eviju, Halls, medu, tēju. Tenisā redzēju, kā Federeram negāja, kā zaudēja. Džokoviču nesagaidīju. No rīta ar modinātāju pusastoņos modos. Vēl pagulšņāju, tad treniņtērps mugurā, sameklēts skrienamais zilais kokvilnas džemperītis, sameklēts lakatiņš. Uzvilktas nu jau izžuvušās botas, kas redzēja Pūsēnu pakājes grāvi.
Aidā, rodos pie bērnu laukuma pirmais, pagūstu apskriet divus aplīšus, kad kofeīns jau klāt. Bikucīt pastaipos un skrienam, pie jūras kājas basas. Skrienam, bet ilgi nepaiet, kad jau skrienam pa viļņiem. Sākumā es dziļāk, pēc tam Normunds. Glābšanas stacijā līdztekas un pārējie dzelži, tad gar kāpām atpakaļ, viss ar basām kājām.
Pirms 2. glābšanas stacijas apvaicājos par laiku. "Un viņš teica nav" :) 8:45. Normunds prātīgs, tāpēc peldēties neieejam. Uz celiņa botas kājās un mājup. Izstaipamies, atsildamies un pa mājām.
Atgādināja, ka 27. ir Aizputes bānītis, trase ejot taisnā līnijā pa bijušo līniju, ne aplī, kā iepriekš.
Stāstīja par Nabītes ezeru, esot romantiska vieta, tikai virs 100 km, ja grib aizveļot. Es aizdomājos, ka derētu apmeklēt, vēl tikai par kompāniju neaizdomājos.
Drēbes pāri un mašīnā iekšā. Tikai velti, jo pie ūdenslīdēju skolas nācās gaidīt 40 minūtes. Kājas gaisā un 17. turpinājums Liepājas teātra vēsturei Bokuma vadībā. Stāstnieku neatminu. NVO ziņās pieminēja Ziedoņa Paula pasākumu, tagad paskatījos, ka tas svētdien 17tos. Nesanāks.
Brauciens būs. Vakar, kad pusmiegā zvanīju Gitai, teicās, ka būs varbūt. Pēc tam jutu sarunu ar manu sirdi, vai un kā tur būs. "Teicu", ka būšu blakām.
Rādās, ka atpakaļceļā būs varbūt Lelde ar brāli, mazo brāli. Viss notiek. Kā laumīc komentēja.
mamma šausminājās par kimono slapjuma pakāpi. un vispār. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}