From: capslock	Date: 18. Augusts 2005 - 13:42		(Norāde uz piebildi)

Nē, nu vakardienas pasūtījums bija rezultāts tam, ka nesanāca tas Štatu variants. Tā ka viss šajā ziņā čiki puki, tikai man tas izmaksās vairāk, nekā tad, ja puisis būtu atvedis. Tā ka apsveikumi var palikt spēkā.

Un jā, es viņam ierosināju variantu kompensēt man šos izdevumus, un viņš, protams, apvainojās - redz, viņš te ar labdarību nodarbojas, a no viņa rezultātā vēl naudu piedzen. Par to arī šis pousts. Protams, ka es neko no viņa nedabūšu, tikai gribēju saprast, vai man šajā gadījumā ir taisnība. Manuprāt ir.

Oh well, kārtējā mācība, ka cilvēkiem uzticēties tomēr īsti nevar - it īpaši, ja kaut kā ir iesaistīta nauda.

	From: smejmoon	Date: 18. Augusts 2005 - 13:48		(Norāde uz piebildi)

Kādā ziņā taisnība? Man liekas, ka jamais nesaņēma nekādu kompensāciju par darbu, tad arī materiālo atbildību nevar prasīt.

Vienk. 2 lietas. Tu nebiji gatavs uzņemties risku. Cilvēks nebija gatavs Tevis dēļ kautko mainīt savā dzīvē. Nu un mainīt Tu vari savējo. :)

Ā, un vēl stāsta ka tie Zildijāņa šķīvji esot pārvērtēti. Turcijā vispār varot dabūt lētus un labus. :)

	From: smejmoon	Date: 18. Augusts 2005 - 13:49		(Norāde uz piebildi)

Sorry, ja es par šķīvjiem nevietā. :)

	From: capslock	Date: 18. Augusts 2005 - 14:02		(Norāde uz piebildi)

Slideni tas viss, tāpēc arī aizdomājos. Teiksim, vai man būtu jāatprasa naudu, ja viņam tur tā būtu nosperta (pie kā viņs toč nu nekā nebūtu vainīgs)? Jeb tomēr jāsamierinās, ka shit happens? Es, piemēram, sliecos uz otro variantu. Savukārt konkrētajā gadījumā (tā tomēr ir viņa neizdarība, kuras dēļ es ciešu) - uz pirmo variantu, tobiš atprasīt overheadu.

Anyway, morāle gan samērā skaidra - šādas lietas laikam jādara uz stingri kontraktuāliem pamatiem (aš pat līdz papīru rakstīšanai), neskatoties uz to, cik labi pazīstams un tuvs ir otrs cilvēks. Laba mācība. Vienkārši nepatīkami ir ciest neturēta solījuma dēļ.

Un uz Turciju pašam braukt arī slabo ;)