Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos?

ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu.
Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest:
neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.;
iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu.
Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle.
Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos.
Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa?
Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties.
Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes.
Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku.
Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju.

Aizmāršalu salas

What were the odds to say "us" by Odysseus?

Patīkami redzēt dažās WhatsApp grupās rēgojamies simtus aizvien neizlasītu ierakstu. Tik daudz laika bijis, ko veltīt ģimenei, darbam un sev!

TV3.LV Kolumbijas karteļi nosūtījuši savus locekļus uz Ukrainu.

No reklāmas pieturā: “Trešai daļai cilvēku trombi veidojas bez acīmredzama iemesla.”

"«Šodien Alendeilas pilsētā, Kalifornijā, ir divi tūkstoši divdesmit sestā gada ceturtais augusts,» no virtuves griestiem atskanēja cita balss. Tā trīs reizes atkārtoja datumu, lai visi to atcerētos. «Šodien ir mistera Federstouna dzimšanas diena. Šodien ir Tilitas kāzu gadadiena. Laiks maksāt par apdrošinā­šanu, ūdeni, gāzi, elektrību, nokārtot citus rēķinus.»"

"Authorized by the Department for Going Gentle Into That Good Night"

Norijis ābola pēdējo kumosu, ādams diezgan ilgi sēž klusējot. Kautkādā brīdī viņš mēģina aizžmiegt acis, izlikties ka nekā nav bijis, un visu aizmirst, taču ar aizmiegtām acīm kļūst tikai sliktāk. Tur kur agrāk vienmēr bija klusa un saudzējoša tumsa, tagad ir nepārtraukta bezgalīgu redzējumu atkārtošanās, kuri bija viņu pārņēmuši pirms pāris sekundēm. Jebšu minūtēm. Jeb dienām. Šķiet viņš ir zaudējis laika izjūtu. Viņš atver acis taču redzējumi nemitējas.

kains un ābels,plūdi, ehnatons būvē tuksnesī jaunu galvaspilsētu, krustā-sišana, bērnu krusta karagājens, franču zemniece dzird dieva balsi, francūžu enciklopēdija, punkts, strīpa, beidzot izgudro zobupastu, un tomēr kāpēc, kāpēc, kain, kā tev trūka, iznes miskasti, kādā nozīmē dzīve pagājusi, karš, krāsu televīzija, džinsi, mammu, es rīt tev uzzvanīšu, labi, smārtfons, tavs deguns, piespiests stiklam, un lūk tu jau esi otrā pusē, bet pēc tam tu vienkārši ej garām un smaidi, Jeb tu esi viņpus biezam stiklam un nedzirdi lietus lāses, tikai redzi tās, un vēl ceļa vidū apstājas vīrs ar portfeli un kliedz nekurienē, viņu apiet ar līkumu un klusums.

Ja ilgi vēro koku, tad ieraudzīsi, kā tas elpo. Ieraudzīsi kā pukst visuma sirds.

-bet vēl var tos, droši vien plītī sacept,- saka ieva. -sagriezt šķēlītēs, apliet ar mīklu un ielikt uz minūtēm kādām trīsdesmit, labi vajadzētu sanākt. tu nevarētu uz mani skatīties, kad es ar tevi runāju? (C) coffee_grain

Boring is neigh

atskaneeja kaiminja-urbeeja/pljaaveeja jautrie Dreļļi

No instagrama reklāmas: “Roku darināti HISUI naži slīd cauri jebkam - gaļai, dārzeņiem, pat tomātiem. Griez gudrāk. Gatavo ātrāk. Pasūti zemāk.”

Es vakar divos naktī braucu cauri Vecrīgai un dzirdēju, kā viens tūrists otram teica: “Holy shit, you are here for six weeks already?”

Reiss no Dalasas pavisam nedaudz aizkavējās, Lufhansa izrēķināja, ka ar stundu mums Frankfurtē pasu kontrolei un pārskrējienam no Z uz A termināli nepietiks, tādēļ pie izejas sagaidīja ar kliedzienu 'Riga', aizveda ar busu vispirms līdz kaut kādai atseviškai pasu kontrolei un tad līdz sētas durvīm, caur kurām iznirām tieši pie mūsu geita.

Atknabināšanās

Ja virs okeāna nav žēl nepagulēt, tad 2048, izrādās, var aizspēlēt arī līdz 4096.

tumšs kā helēnas trojas zirgā

LA.LV Kalētu pagasta iedzīvotāju padomes sanāksmē pašvaldības Komunālās pārvaldes strādnieks piekāvis Rucavas un Dunikas apvienības pārvaldes vadītāju