From: lennay	Date: 25. Maijs 2005 - 19:15		(Norāde uz piebildi)

skaists posts. žēl gan, ka par ģimenes cenu tā apjēga atnāca. dārgi tu maksā, un pārmaksā. nu kas tas ir ar jums - tik vienkāršas un pašsaprotamas lietas..pieauguši, gudri cilvēki tak. un tomēr tik ilgi, grūti un smagi apjēdzat ābeces patiesību.
es arī - 100 un 200 un 500% zinu, ka tā jēgpilnā un-kā-tu-vēl-tur-smuki-to-nosauci kopābūšana ir vienīgā jēga un attaisnojums manai eksistencei. nekad neesmu bijusi viena un nekad nevēlos tāda būt, visa mana būtība ir balstīta uz dalīšanu un dalīšanos, par to divkāršo prieku ir runa - vienkāršs prieks vispār nav nekāds prieks. kāpēc Azimova "Paši dievi" ir mans mīļākais romāns - uzmini nu. un lai arī es neizskatu iespēju pārredzmā laika periodā kaut ko tādu uzbūvēt, es tomēr saglabāšu kaut kādu iekšējo status quo, kaut kādu nepatstāvības līmeni, es negribu augt liela, stipra tērauda lēdija, negribu kļūt patstāvīga, negribu iemācīties pati celties no rītiem tā iizii, negribu lai pienāk brīdis, kad vīrietis nemaz tā īsti nav vajadzīgs, seksam varbūt tikai. gan jau kādu dienu, gan jau..bet tikām regulāri no rītiem aizgulēšos - baigā jau nu traģēdija =)

	From: capslock	Date: 26. Maijs 2005 - 01:52		(Norāde uz piebildi)

Par ģimenes cenu? Imho nē. Manuprāt mēs viens otram palīdzējām tik daudz, cik nu tas bija mūsu spēkos, un tālāk jau sākās liekā balasta vilkšana - ne vienam prieks un jēga, ne otram. Viens no motīviem šķirties bija tas, ka nu jau mēs katrs atsevišķi ātrāk tiksim uz priekšu, nekā viens otru līdzi velkot. Pašlaik izskatās, ka tas tiešām tā arī ir. Un tas nav tikai mans viedoklis. Sen nav bijušas labākas attiecības ar.

Nu bet savādāk - mazā mežonīgi lielā starpība starp zināt un darīt. Nav jau tā, ka būtu baigie jaunatklājumi. Tikai aizvien vairāk sāc izzināt sevis nianses. Un aizvien vairāk centies nevis būt gudrais, bet savas zināšanas praksē izmantojošais.