Mans šī brīža lielākais trūkums ir disciplīna. Vairs nesportoju regulāri, izlaidusies ēšanas paradumos un rezultātā neapmierinātība ar sevi un apkārtējo.
Grūti cīnīties ar sevi.

Miers un uztraukums. Labsajūta un neapmierinātība. Kāpēc visam jābūt pretmetos?!

Ak, jā! Un lai jums veiksmīga šī diena! :)

Un, nudien, nav par ko sūdzēties, jo viss, kas sanikno, apbēdina, sajūsmina ir mana ego izdzīvots. Jo viņam, redzies, liekas, ka tas ir jāuztver kā aizvainojums, bet cilvēkiem taču ir tik daudz dažādu situāciju: sākot ar grūtu (fiziski un emocionāli) darba dienu un beidzot ar saviem plāniem un izjūtām konkrētā brīdī. Paskatoties uz sevis no malas, nesaprotu, kāpēc tā vai citādi reaģēts, jo man par daudz ko ir tik līdzsvarota attieksme. Bet vēl jāizglītojas, lai spētu kontrolēt savu ego.

Brokastu kafija uz balkona, kur vēss, jo rietumi, un izbaudīts katrs malks. Sajūsma par gaidāmo dienu.
Brokastīs pasniedzu vēršacis ar ceptām mednieku desiņām.
Vakarā auksts šampanietis.
Uh.

Brokastīs 2 nektarīni. Un kakao.

Atliek neapzināti izaicināt likteni, un pēc mirkļa esmu iepazinusi jaunu, interesantu cilvēku. Ļoti pozitīvu. Kā viņi spēj saglabāt vienmēr to smaidu un prieku. Pat grūtos brīžos pajoko.
Kaut taisnība jau ir - ko tur sevi žēlot. Sevi jāmīl un jāciena, un jāuzmundrina lai vai kas.

Mierīga ar mazliet skumju noskaņojumu.
Bet mūsdienās nav laika sērot un pārdzīvot. Jāceļas, gribi vai negribi, jāiet un jādara!

Nebiju domājusi, ka es spēju būt tik agresīva. Viss iekšā tik ļoti vārās.

Man vakar piedāvāja kļūt par stūrmani rallijā. Es atteicos.

Pasaule jūk prātā vai kļūst ģeniāla!?