Un, nudien, nav par ko sūdzēties, jo viss, kas sanikno, apbēdina, sajūsmina ir mana ego izdzīvots. Jo viņam, redzies, liekas, ka tas ir jāuztver kā aizvainojums, bet cilvēkiem taču ir tik daudz dažādu situāciju: sākot ar grūtu (fiziski un emocionāli) darba dienu un beidzot ar saviem plāniem un izjūtām konkrētā brīdī. Paskatoties uz sevis no malas, nesaprotu, kāpēc tā vai citādi reaģēts, jo man par daudz ko ir tik līdzsvarota attieksme. Bet vēl jāizglītojas, lai spētu kontrolēt savu ego.