Nesaukšu šos apstākļus tajā vārdā, jo neuztveru tos tā, kā teikts definīcijā.
Vairāk jāskaita un jādomā, kas nepieciešams un no kā varu atteikties labprātīgi un no kā ne tik.
Tamdēļ patīkami, kad vecāki nosponsorē frizieri un solāriju.
Tā sievišķīgi.
Un jāatzīst, ka sen nebiju bijusi.

Šodien klīstu savos darbos mājīgi iemigusi.
Mostos. Pamazām.
Ar siltiem saules stariem.
Ar mīlestību pret pasauli.

Otrdienas vakarā mani aizveda uz Dailes teātra izrādi Penelope un Diks. Fantastiska.
Un tādas rūpes un romantika visa vakara garumā.
Sirds lido.

Agrais rīts. Tēja ar svaigu citronu.
Pēc tam kas jāuzēd. Un lekcijas.
Braukšu mājās.
Labsajūta.

Nebūt slinkai!

Naktī pamodos gandrīz ar aukstiem sviedriem. Iemesls ir sapnis, ko tomēr par murgu nenosaukšu. Tas jaukais vīrietis, kuram pati kāros kaklā, kuram bija sarkans dīvāns, ar kuru uzvedos kā 12 gadīgs skuķis un par kuru biju sajūsmā, jo viss bija tik vienkārši, bez nosacījumiem, solījumiem, bez vilšanos. Ja nu vienīgi mazliet.
Sapnī satikos, man nezināmu iemeslu dēļ, ar viņu. Tas gāja tālāk par sarunu. Un es biju šokā - pamodos -, jo ar prātu taču joprojām domāju, cik man nozīmīgs, mīļš un svarīgs ir tas vīrietis , ar kuru esmu kopā realitātē.
Negribu domāt, kas notiek ar manu zemapziņu!

Atzīšos, ka Valentīndienas rītā, saņemot rozi, man aiz prieka sariesās asaras.
Ar mani tā notiek ļoti reti. Reti tāds saviļņojums.

Haotiskas sniegpārslas harmonizē.

par savu bērnu, kurš nemazgā traukus, bet skatās televizoru, jo tas nozīmē, ka viņš ir mājās un nav uz ielas;
par ienākumu nodokli, kas tev jāmaksā, jo tas nozīmē, ka tev ir darbs;
par savandīto māju, kas jākopj pēc ciemošanās, jo tas nozīmē, ka tev ir draugi;
par apģērbu, kas pēc ziemas kļuvis mazliet par šauru, jo tas nozīmē, ka tev ir ko ēst;
par ēnu uz tava galda, jo tā liecina, ka logā spīd saule;
par mauriņu, kas jāpļauj, par logiem, kas jāmazgā, par notekām, kas jālabo, jo tas nozīmē, ka tev ir kur dzīvot;
par neapmierinātību ar valdību, jo tas nozīmē, ka valstī ir vārda brīvība;
par sievieti, kas baznīcā dzied nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka esi dzirdīgs;
par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka tev ir drēbes;
par nogurumu un sapūlētām balss saitēm, jo tas nozīmē, ka tu esi spējis daudz strādāt, ka esi vajadzīgs;
par modinātāja zvanu, jo tas nozīmē, ka tu esi dzīvs, un ir uzausis jauns rīts.

/Autors nezināms/

Man patīk lielas pārslas, kas krīt lēni.
Šoreiz ir labi ar smalkām pārslām, kas šaudās šurpu turpu.