Nesapratu domu:"Love never dies!" Ja mīļotais cilvēks ir aizgājis no dzīves, vai tad nepaliek tikai pieķeršanās un ilgas? Vai arī tomēr tā vēl ir mīlestība?
Nesapratu domu:"Love never dies!" Ja mīļotais cilvēks ir aizgājis no dzīves, vai tad nepaliek tikai pieķeršanās un ilgas? Vai arī tomēr tā vēl ir mīlestība?
Posted by: bērnības cadeau (cadeau)
Posted at: January 10th, 2008, 11:16 pm
|
Bet arī mīlestība pret dzīvi kādu brīdi vienkārši pazūd līdz to atkal atrod, izjūt.
Posted by: sajūtu cilvēks (vacatio)
Posted at: January 10th, 2008, 11:19 pm
|
pret dzīvi.. tā pavisam viņam nepazūd laikam. Jo, ja pazustu, tad jau mēs visi izdarītu pašnāvību.. kaut gan nevaru apgalvot, ka mīlestība pret dzīvi notur mūs pie dzīvības :)
varbūt tur varētu būt runa par emociju kā tādu. Bet tad tāpat būtu jāapgalvo, ka dusmas nekad nemirst.
Posted by: bērnības cadeau (cadeau)
Posted at: January 10th, 2008, 11:39 pm
|
Nezinu. Pie pašnāvības noved apnikums, ilūzijas sagrūšana, nespēja sasniegt pārāk augsti uzstādītus mērķus u.tml. Un cilvēki mēdz izdarīt pašnāvības, jo netiek atbildēts viņu mīlestībai...
Posted by: sajūtu cilvēks (vacatio)
Posted at: January 11th, 2008, 12:04 am
|
tie visi ir iemesli tam, kāpēc cilvēks uz ilgāku vai īsāku laiku pārstāj mīlēt dzīvi.
Posted by: sajūtu cilvēks (vacatio)
Posted at: January 11th, 2008, 12:04 am
|
Bet es nezinu no kurienes cēlies šīs teiciens. tas ir tikpat apstrīdams kā tas, ka pasaule ir mūžiga.
Posted by: Martins (mat)
Posted at: January 11th, 2008, 11:15 am
|
Cilveks, kas izdomaja so teicienu, iespejams speja izdomat pietiekami orginalu milestibas interpretaciju un milestibas naves interpretaciju.
Milestiba pret dzivi jau nekur nepazud, reizem vienkarsi ir apnikums ar dzivi, bet tas jau nenozime, ka vairak to nemili. Manuprat, apnikums neiznicina milestibu, tas tikai to aizeno, un ir nepieciesams neliels inputs, lai mes atkal to apzinatos.
mīlestība ir tik plašs jēdziens. ja uzskata, ka mīlestība pret vienu konkrētu cilvēku, tad tā nu gluži nav, ka tā ir mūžīga.