January 2nd, 2008 (03:28 pm)
Vienmēr ir kāds jautājums, uz kuru neatbildēs neviena grāmata.
Comments
|
Posted by: bērnības cadeau (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} cadeau) Posted at: January 2nd, 2008, 04:58 pm
|
|
Es biju domājusi citus jautājumus, bet varu uzdot arī, piemēram, šādu: kur Latvijā var atrast tos meistarus, kas pēc pasūtījuma izgatavo vijoles. Un es nerunāju par mūzikas instrumentu veikaliem, kur gandrīz vienmēr šāda iespēja tiek piedāvāta. Es vēlos meistaru adreses un citu informāciju. Un google man nepalīdzēja.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 2nd, 2008, 08:17 pm
|
|
1188.lv var atrast vismaz vienu šādu meistaru, kas izgatavo vijoles.
Šandors Gotvonī vijoļmeistars
Arhitektu 1 - 310, Rīga, LV-1050
67229006
Vēl var atrast amatniecības kameras informāciju, kur var prastīt meistarus, kas Latvijā izgatavo šādas vijoles.
Šobrīd šī meklēšana ir apgrūtināta, jo informācija nav pārāk strukturēta, bet tas nenozīmē, ka nevar atrast sev vēlamos rezultātus.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 2nd, 2008, 08:27 pm
|
|
Tad jau jāsaka, ka neprotu meklēt.
Paldies.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 2nd, 2008, 09:05 pm
|
|
Jāsaka, ka esmu pietiekami daudz meklējis :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 3rd, 2008, 04:49 am
|
|
Šķiet, par kursa darbu Tev būs bijusi taisnība.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 3rd, 2008, 08:30 am
|
|
Tiešām padosies 5 dienas pirms termiņa beigām?
Mēs runājam par 5 dienām, kuru laikā var izdarīt patiešām daudz!
Laikam jau vajadzēja piedāvāt augstākas likmes, bet nu es pārāk necerēju uzvarēt līdz šim.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 3rd, 2008, 02:10 pm
|
|
Es it kā nepadodos, bet sākotnējais entuziasms un apņēmība ir zuduši. Tā vietā, lai es darītu, ko man vajadzētu darīt- pabeigtu iesākto kursa darbu-, es lasu grāmatu, nupat biju uz kino.
Nav jau vaina likmēs, bet apnikumā, kaut arī, jā- nekā grūta: Tev pusdienas izmaksāt... Gribas jau nobeigt. Gribas turpināt. Bet visu laiku cītīgi mācījos... saprotu, ka sev, tik un tā apnicis. Apzinos sekas, kuras, protams, nevēlos, lai realizētos, bet...
Pārāk daudz bet un muļķuma man šobrīd galva.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 3rd, 2008, 04:27 pm
|
|
Entuziasms var zust, bet apņēmību vajag censties saglabāt.
Manuprāt, viens no labākajiem veidiem kā cīnīties ar apnicīgām lietām, ir tās vienkārši izdarīt, jo tad par tām vairāk nebūs jādomā. Tagad šis darbs vēl būs tāpat kaut kad jāuzraksta un ik pa laikam kāds to sāpīgi atgādinās.
Apnikums traucē mobilizāciju, bet tajā pašā laikā, Tev atliek vien mēģināt sevi mobilizēt 4 dienām, kuru laikā sisties ar šo darbu un savu apnikumu. Pēc šīm četrām dienām, neatkarīgi no rezultāta, atkal uz kādu laiku par to varēs aizmirst.
Nez, vēl jau ir laiks pamēģināt to muļķumu nedaudz nolikt malā.
Veiksmi! ;)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 3rd, 2008, 06:27 pm
|
|
Tad jau redzēs. Varbūt notiks brīnums...
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 3rd, 2008, 06:56 pm
|
|
Var jau būt ...
Atliek vien pašai nedaudz piepalīdzēt burvju fejām, lai brīnums patiešām notiktu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 3rd, 2008, 07:17 pm
|
|
Apziņa ir reizēm ir kaut kas ļoti mokošs - nevēlies iespējamas negatīvas sekas, bet arī tās novērst nav īsti pa prātam.
Un Tavās interesēs nav mani uzmundrināt, bet uzmundrināšana mazliet palīdz.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 3rd, 2008, 08:01 pm
|
|
Tajā pašā laikā apziņa ir kā hokeja nūja, ar kuru Tu vari virzīt šo ripu sev vēlamā virzienā.
Precizēsim, manās matreālajās interesēs nav Tevi uzmundrināt.
Cik daudz vēl ir palicis, ko rakstīt?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 3rd, 2008, 08:12 pm
|
|
Ja vēl būtu tik vienkārši, kā noturēties uz slidām, apiet aizsargu, nomērķēt burzmā, ātrumā un sist pa vārtiem!
Neatceros, ko Tev par to darbu stāstīju, bet ir trīs lielas daļas, no kurām esmu vēl joprojām pirmajā, jo es neko nedarīju. (So lazy, so lazy.)
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 3rd, 2008, 08:37 pm
|
|
Bet, ja būtu vienkārši, tad jau tas nemaz vairāk nebūtu tik interesanti. ;)
Es gan to nesaukti īsti par lazy, bet drīzāk gan par apzinātu darba novilcināšanu, kā vietā tiek darīti daudz un dažādi citi darbi.
Kad gāji prasīt pagarinājumu, tad arī biji pirmajā nodaļā. Būtu vismaz aizcīnījusies līdz 2., bet izskatās, ka vispār neesi cīnijusies.
Šādās kritiskās situācijās ir tikai viena iespēja, mobilizēties. Vai nu Tu vari sevi mobilizēt šīm pāris dienām, darīt max iespējamo vai nē. Nav citu variantu.
Aizmirsit par visu uz šo laiku un dari max. Vienkārši pasaki visiem, ka nākamās dienas neesi pieejama un lūdzu netraucēt. Nokar sev acu priekšā šo mērķi un ej visu šo laiku tikai šī mērķa virzienā. Tas nav viegli, bet to var izdarīt.
Paskaties, esi nospēlējusi trīs basketbola mača ceturdaļas, pēc kurām biji pārliecinošā vadībā, bet šobrīd izskatās, ka esi apstājusies. Pretinieks strauji ir pievilcis un rit spēles galotne, kur bumba ir tavās rokās, lai izrautu sev uzvaru. Padomā kāds ir Tavs mērķis - uzvara, uzvara pagarinājumā, vai arī zaudējums.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 4th, 2008, 05:38 am
|
|
No vienas puses viss ir vienkāršs pēc savas būtības. Savukārt, ja kaut kas ir vienkāršs, tad par to zūd interese.
Kas tad būtu slinkums?
Kad gāju prasīt pagarinājumu, atd gaidīju brīnumu - sniegu-, un man bija tik liela apņemšanās. Pagarinājumu dabūju, bet sniegu sagaidīju tik pirmajā janvārī. Vilšanās. Tu acīmredzot spēj mobilizēties, kad vien vajag. Es - kad gribu. Es varu, vai gribu. Pietiks mani spīdzināt. Ja jau pati nesaprotu, cik muļķīgi uzvedos un rīkojos, tad arī varēšu baudīt savas rīcības sekas.
:D Tu pieminēji basketbolu, un es tagad gribu aiziet paskatīties kādu spēli. Manam mērķim vajadzētu būt uzvarai. Vairs neesmu pārliecināta, vai tā tas patiešam ir.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 4th, 2008, 10:12 am
|
|
Slinkums, manuprāt, būtu tad, kad kaut gribi darīt mazāk. Pagaidām man izskatās, ka Tu šo darbu gribi darīt, bet vienkārši dažādu iemeslu dēļ atliec šī darba izpildi, bet slinkuma gadījumā droši vien šī darba izpilde tiktu atcelta vai samazināta.
Sniegs bija jau 24. decembrī, vismaz pie manīm. Pēc tam tas atkal nokusa un uzsniga atkal.
Jā, bet tad es uzvarēšu derības, kuras nemaz pārāk nevēlos uzvarēt. Derību rezultātā arī es izjutīšu šī darba sekas.
Saki, nevis kādam vajadzētu būt tavam mērķim, bet kāds ir Tavs mērķis.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 4th, 2008, 07:12 pm
|
|
Lai nu kā, man ir atgriezies optimisms, gribēšana darīt un pārliecība. Šie laikapstākļi man ļoti patīk. Tagad tikai vienīgā problēma atrast mūziku, ko klausīties, kamēr rakstu darbu. Laba mūzika palīdz uzturēt labu ritmu. Un paralēli vēl našķojos ar līčēm. Jūtos tik enerģijas pārpilna.
Tu medī tikai ziemā, kad ir sniegs un tieši redzamas pēdas, vai arī vasara, kad, manuprāt, ir grūtāk kaut kādas pēdas saskatīt?
Ja negribēji uzvarēt, tad kāpēc slēdzi derības? Cilvēki vienmēr grib uzvarēt. Es tikai mazliet biju iemigusi.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 4th, 2008, 08:27 pm
|
|
Ceru, ka tas viss nepaliks tikai iekšējā līmenī, bet arī pārvērtīsies taustāmā ārējā materiālā :) Veiksmi pielietot šo enerģiju sev vēlamajā virzienā!
Šahā reizēm ir nepieciešams zaudēt dažus kauliņus, lai uzvarētu. Varbūt man uzvara ir iesniegts darbs, kurā es netieši esmu piedalījies?
Medīt var visu cauru gadu, ja vien ir vēlēšanās. Sākot no 1. oktobra var sākt rīkot kolektīvās medības ar dzinējiem, tad arī šo pēdu redzamība ir īpaši svarīga, jo jāmēģina izdzīt tos zvērus no vietām, kur tie uzturas un pēdas tāpēc palīdz šim procesam. Svarīgi redzēt šīs pēdas ir tieši kolektīvajām medībām uz meža cūkām, jo šo dzīvnieku medību specifika ir tāda, ka pārāk nekustas, kamēr kāds nav uzkāpis virsū.
Vasarā medību specifika ir savādāka, tad var medīt tikai individuāli. Var vai nu sēdēt kaut kur un gaidīt, kamēr zvērs parādās un pienāk atbilstošā attālumā vai arī staigāt rinķī, mēģināt ieraudzīt kādu zvēru un pielavīties tam atbilstošā attālumā.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 4th, 2008, 08:42 pm
|
|
Veiksme man ir nepieciešama.
Nezinu, kas tev ir uzvara.
Pielavīties. Tas noteikti ir interesanti. Tas ir grūti - nepamodināt dzīvnieka instinktu bēgt, tam izdzirdot vai ieraugot sev kaut ko svešu tuvuma.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 4th, 2008, 09:08 pm
|
|
Droši vien vēl ir nepieciešama stingra griba šo darbu uzrakstīt.
Bet vai vari nojaust, kas būtu man zaudējums?
Pielavīties tiešām ir interesanti un aizraujoši, taču tajā pašā laikā tas ir neizturami, jo katrs centimetrs tuvāk tam palielina iespēju, ka tas pēkšņi sāks skriet, taču palielina iespēju trāpīt.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 4th, 2008, 09:40 pm
|
|
Griba ir.
Godīgi sakot, nē. Darba nodošana vai nenodošana Tevi vairāk kā par pusdienām neietekmē. Tāpēc nestādos priekšā, kas varētu būt Tavs zaudējums.
Tur jau arī slēpjas mednieku meistarība. Māksla nemanot pielavīties un spēt precīzi šaut no pietiekami liela attāluma. Un nenosalt! :P
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 4th, 2008, 10:25 pm
|
|
Bez matreālajām pusdienu vērtībām, ir arī nefiziskās vērtības. Labi, nenoslogošu ar papildus domām, tāpat jau ir par ko domāt. Esmu mēģinājis palīdzēt motivēt Tevi tā ieguldot savu darbu, ja darbs netiek paveikts, tad es varu teikt, ka mani mēģinājumi palīdzēt ir bijuši neveiksmīgi, kas arī daļēji būtu pielīdzināms zaudējumam.
Ne tikai spēja precīzi šaut, bet arī spēja novērtēt attālumu līdz dzīvniekam un savas spējas, lai saprastu cik iespējami precīzs šis šāviens varētu būt. Arī spēja mierīgi sēdēt/stāvēt, lai nebūtu nekādi lieki trokšņi.
Ok, veiksmīgi cīnīties!
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 4th, 2008, 11:44 pm
|
|
Derībās var gan zaudēt, gan uzvarēt. Tad Tev bija jārēķinās, ka Tavi uzmundrinājumi var būt bijuši arī pa tukšo. Kaut arī tā īsti negribas teikt, jo tas vienmēr palīdz, ja kāds cenšas uzmundrināt. Tad jau sanāk, ka vairs neieguldīsi savu darbu kāda cilvēka motivēšanā, jo pastāv varbūtība, ka tas nedos gaidīto rezultātu?!
Bet medniekam ir jājūt katra sava un dzīvnieka kustība. Var jau palikt ar muti vaļā un ai, stirna aizskrēja... Bet tad viņš nav saucams par mednieku. Kamēr par tādu kļūst, tādi gadījumi ir attaisnojami, bet citādi - nē.
Skaņas, smaržas dzīvnieki labi jūt. Tāpēc man patīk, ja cilvēks spēj pielavīties pavisam tuvu. Es to nespētu.
Paldies.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 5th, 2008, 06:36 pm
|
|
Nu jā, ja mani uzmundrinājumi būtu bijuši pa tukšo, tad es uzvarētu derības un tiktu vismaz pie pusdienām. Ja tie patiešām iedarbosies, tad es zinu, ka būšu kādai vismaz nedaudz palīdzējis. Ar neveiksmēm vienmēr ir jārēķinās, tāpēc būtu diezgan muļķīgi pēc viena zaudējuma mest plinti krūmos. Drīz var pilnveidot prasmes, lai nākamreiz būtu lielāka varbūtība, ka rezultāts būs pozitīvs.
Pieiešanas tuvums ir atkarīgs no daudziem un dažādiem apstākļiem. No tā kāds ir vējš, kāda ir vieta pa kuru jāiet, jo pa zarainu vietu pārāk tuvu būs grūti tikt. Varbūtība, ka stirna aizskries, ir vienmēr. Turklāt, ja vienmēr tai varētu tikt klāt, tad tās arī nebūtu aizraujošas medības, jo iznākums ar lielu varbūtību būtu zināms :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 5th, 2008, 07:04 pm
|
|
Uzmundrinājums nevar būt pa tukšo, jo tas dod lielāku vai mazāku stimulu, mierinājumu u.tml. Tā jau ir savtība, ja no uzmundrinājumi gribi gūt labumu! Man te iet kā pa kalniem un pa lejām ar apņemšanos visu izdarīt perfekti. Ja pareizi sapratu: uzvara ir manis apmaksātas pusdienas, mierinājums, ka bikstīji mani uzrakstīt darbu, kā tādu mazu bērnu, ir manis nodots kursa darbs.
Nu, es medījusi neesmu, un Tev jau tas viss ir labāk pārzināms.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 5th, 2008, 10:55 pm
|
|
Tas dod kaut kādu īslaicīgu vai ilglaicīgu efektu. Tas palīdz, bet reizēm ar to ir par maz. Ja darbs nav uzrakstīts, tad uzmundrinājums nav bijis pietiekami labs. Es gan teiktu, ka ir otrādi. Zaudējums ir tad, kad nebikstīju pietiekami, lai darbs tiktu uzrakstīts, bet par to saņemu mierinājumu, bet uzvara ir tad, kad esmu bikstījis pietiekami labi, bet tās izmaksas ir pusdienas.
Un cik tālu darbs ir pavirzījies uz priekšu? Vismaz otrā nodaļa jau ir sasniegta? Rītdien jau tā kā vajadzētu ķerties klāt pie trešās, lai līdz pirmdienai var pabeigt un pēc tam pa nakti uztaisīt darba final versiju.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 5th, 2008, 11:52 pm
|
|
Vēl pēdējais punkts pirmajai. Centīšos pabeigt pirms miegs mani pieveiks. Rīt tiešām ir jāizdara otrā un trešā daļā.
Bet esmu saslimusi, galva pulsē, līdz ar to apgrūtināta domāšana...
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 10:53 am
|
|
Njā. Tā iet, kad staigā nepietiekami saģērbusies :)
Atliek vien ātri cīnīties ar abām lietām. Daudz siltas tējas kopā ar medu vai kaut kas cits, kas palīdz. Gan jau nedaudz labāk paliks un varēsi arī tās pārējās divas nodaļas divkārtīgi saņemoties pabeigt.
Vēl jau ir laiks :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 01:26 pm
|
|
Es saģērbusies esmu pietiekami. Tā iet, kad nelaikā un par daudz našķojas ar saldējumu! :)
Šobrīd vislabāk palīdz svaigi griezta citrona tēja. Mmm.
Grūti. Es jau cenšos, bet vakar miegs mani pieveica...
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 03:33 pm
|
|
Grūtības norūda cilvēku. Vēl jau ir laiks, lai paspētu.
Kritiskos brīžos vajag censties divkārtīgi ;)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 04:01 pm
|
|
Mans darba ražīgums ir nevis dubultojies, bet divkārši samazinājies... :(
Tikai sāku otro nodaļu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 04:27 pm
|
|
Tagad atliek vien četkāršot ražīgumu ;)
Vismaz esi tikusi pāri pirmajai nodaļai. Jo tuvāk beigām esi, jo vairāk jāstrādā, lai beigas arī sasniegtu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 04:30 pm
|
|
Viegli teikt. :)
Hm. Par beigām vēl nezinu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 04:46 pm
|
|
Nu ja, runāt jau bieži vien ir viegli ;)
Cik daudz šodien izdarīji?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 04:50 pm
|
|
Tu kā zinātu, ka šodien nav daudz darīts. Pabeidzu zīmēt pirmās daļās pēdējā punkta grafikus un vēl joprojām sēžu pie otrās daļās pirmā punkta. Nu nesaprotu, kā izdarīt prasīto. :(
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 05:11 pm
|
|
Vienmēr var izlaist kādu punktu un pie tā atgriezties vēlāk, ja nu tomēr pēkšņi notiek apgaismība. Vēl var mēģināt atrast kādu paraugu. Jā, var arī piezvanīt vadītājām un pajautāt :D
Tu jau divas nedēļas rakstīji darbu. Šodien vēl droši vien kādu stundu pastaigāji pa sniegputeni. Es teiktu, ka Tev vajag attiet nost no datora un mēģināt koncentrēties tikai darbam.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 05:24 pm
|
|
Izlaist nevaru, jo tad nevaru tālāk neko izdarīt. Šeit viss ir pakārtots iepriekšējam. Tad no diagrammām, tad no jau aprēķināta... :D Un apgaismība nāca ar to brīdi, kad Tev atbildēju-pasūdzējos un atkal pievērsos darbam.
Tur jau tā lieta, ko šo divu nedēļu laikā es to būtu uzrakstījusi, ja vien būtu rakstījusi.
Nē, tā nebija stunda - kad izgāju laukā, negribēju atgriezties pie darba. Bija tāds sniegputenis. Sākumā neliels, bet tad pārslas sāka griezties... Tas bija baigi forši!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 06:41 pm
|
|
Ticu, ka tas bija forši un ka nebija vēlmes atgriezties rakstīt.
Ja būtu rakstījusi visu atvēlēto semestri, tad tagad varētu skraidīt pa rinķī pa sniegputeni un vārtīties sniegā :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 07:31 pm
|
|
Tas ir nejauki. Es cenšos piespiest sevi rakstīt, bet atgādini un kārdini par sniegputeni un vārtīšanos sniegā!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 07:34 pm
|
|
Labi, noskaņo sevi, ka Tev ir jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, lai pēc iespējas ātrāk varētu darīt nākamās lietas.
Šodien vismaz esi tikusi līdz otrās nodaļas vidum?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 08:11 pm
|
|
Gandrīz... :(
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 08:45 pm
|
|
Cik ir tas gandrīz?
Kafiju jau sāki dzert, lai varētu to visu arī pabeigt?
Un cik daudz vēl ir jādara?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 09:11 pm
|
|
Gandrīz ir domāts par otrās daļās vidu. Nē, es šonakt vēl plānoju gulēt. Negulēšu rītdien pa nakti.
Un jādara vēl diezgan. Kaut šobrīd patiešam nevar saprast, kam būs bijusi taisnība.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 09:28 pm
|
|
Krāj spēkus finiša spurtam :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 09:40 pm
|
|
Tā apmēram sanāk. Kaut gribas atkal visam atmest ar roku.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 09:51 pm
|
|
Atmest ar roku un zaudēt pusdienas? ;)
Sprintā izstāties jau vairāk nevar, tad ir jāskrien līdz galam un tad jākrīt zemē. Lai cik grūti tas ir, bet tomēr jāskrien. Padomā, kā malā bļauj līdzjutēju pūlis, lai Tu tomēr noskrietu tos pēdējos metrus.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 09:59 pm
|
|
Nu, kas tur būtu - izmaksāt Tev pusdienas? :P
Ai, es jau saprotu, ja jau tik izdarīts, tad vajag pabeigt! Labi. Cikos iesi gulēt, ja drīkst prasīt? Tagad padaru darbu, parunāju ar Tevi, padaru darbu, ... Pēc tam būs citas "atpūtas no darba", un tad darbs var piemirsties... :D Bet vispār es sevi nepazīstu - ko tas slinkums ar mani izdarījis. Un tas bija slinkums, nevis darba atlikšana, darba atlikšanai nav loģikas!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 10:27 pm
|
|
Jā, bet tajā pašā laikā Tu arī neiegūtu pusdienas :)
Droši vien ka pēc kādām 20-30 min. Vajadzētu iet laicīgi gulēt, lai rīt ir pēc iespējas vairāk svaiguma, lai var padarīt vajadzīgās lietas.
Slinkumam ir maģisks spēks. Gandrīz neuzvarams, bet to tomēr var uzvarēt.
Atlikšana var būt loģiska un var būt slinkuma pēc. Tavā gadījumā tā laikam ir vairāk slinkuma pēc. Bet nu loģska(dīvaini jau izklausās, bet tomēr palikšu pie šī vārda lietojuma) atlikšana varētu izskatīties tā, ka Tev piedāvā aiziet paskatīties, piemēram, teātri. Zini, ka tas ir vienreizējs pasākums un zini, ka darbu varēs pabeigt arī rīt, tad var uz dienu atlikt un aiziet uz teātri. Bet reāli tādas atlikšanas notiek ļoti reti.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 10:50 pm
|
|
Nu jā, pārāk zemas likmes, lai es satrauktos par zaudēšanu vai vinnēšanu.
Tad ar labunakti!
Es lasīju grāmatu un darīju citas lietas. Apzināti sev ieriebu - tā laikam būtu precīzāk izteikties.
Jā, bet Google jau ir daudz varenāka, atliek vien pareizi to noformulēt :)