December 8th, 2007 (08:53 am)
Ir tik lieliska Ziemassvētku sajūta.
Patiešām žēl, kam tās nav...
Comments
|
Posted by: Martins (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:02 pm
|
|
Bet Tu tāpat zināsi, ka neesi jukusi :)
Turklāt, nekā slikta tur nav. Šādu domāšanu vajag uztvert kā atpūtu, jo tā tāda arī ir. Tu atpūties garīgi domājot par jaukām lietām. Garīgi atpūšoties, būs iespējams arī cīnīties ar citiem darbiem.
Ir vērts uzklausīt zinošus cilvēkus. Kā lai saka, šādu feedbeku ir vērts iegūt no cilvēka, kas orientējas šajā jomā, grāmatā vismaz tikpat labi kā tu. Viņš nepateiks visu, bet tajā pašā laikā Tu dzirdēsi tādas lietas, ko Tu nebūtu pateikusi pati. Cita lieta ir tā, cik bieži var ar šādiem cilvēkiem parunāt.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:06 pm
|
|
Bet ir arī tā, ka es pati uz lietām mēdzu skatīties no vairakām šķautnēm. Un izmantošu jebkuru no tām, lai runātu pretī. Izmantojot tieši to pašu informāciju, ko tas otrs cilvēks.
Piekrist ir garlaicīgi. Tam nav jaurades. Nav diskusijas - nav jaunu skatpunktu, atklāsmju, pārdomu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:25 pm
|
|
Viens var skatīties no daudziem skatu punktiem, bet ir grūti atrast arvien jaunus skatu punktus. Katra nākamā skatu punkta atrašana prasa lielāku piepūli par iepriekšējo.
Es nezinu vai piekrist ir gairlaicīgi, taču zinu, ka svarīgi ir uzklausīt otru cilvēku. Tikai uzklausot un saprotot šo cilvēku, var veidot šķēlumu, par kuru veidot diskusiju. Katrā ziņā diskusija ir būtisks aspekts. Bet pārrunāšana jau savā ziņā arī ir diskusija.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:34 pm
|
|
Vajag tikai gribēt, tad var ieraudzīt visu, ko vajag, un varbūt arī, ko nevajag. Un piepūle, atrast šos jaunos skatpunktus, ir nepieciešama. Kāda jēga no treniņa, ja nav slodzes?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:42 pm
|
|
Ieraudzīt var daudz. Tikai cik daudz laika tas prasīs. Kā saka, tad mēs mierīgi varētu izdomāt daudzas un dažādas matemātiskās formulas, kas jau ir izdomātas, bet mēs tās pa jaunam nemēģinam atklāt.
Treniņš dod iespēju vienmēr būt gatavam. Tas ir tāpat kā jautāt, kāda jēga no Ķīmijas, ja mēs to reāli neizmantojam. Bet vai tiešām nav nekādas jēgas?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:45 pm
|
|
Bet treniņā slodze tiek kāpināta. Un, pat trenējoties, nebūsi gatavs tam, kas ar Tevi notiks!
Visam ir jēga!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:52 pm
|
|
Visam iespējams ir jēga, taču šo jēgu nav iespējams noteikt. Tauriņš savicina spārnus un otrā pasaules malā notiek dabas katastrofa.
Tā gan nav pareizi apgalvot, ka pat trennējoties nevar būt gatavs lietām, kas notiks. Nevar būt gatavs visām lietām, bet tajā pašā laikā pat netrenējoties vari būt gatavs ļoti daudzām lietām.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:59 pm
|
|
Visam ir jēga! Šobrīd neaizstāvēšu savu viedokli.
Ja trennējies, piem., skriet. Muskuļķi ir, bet var nebūt reacijas reālajā draudu situācijā dzīvē. Ja netrennējies, var būt reakcija, bet var nebūt spēka aizskriet...
Man nebūu bail, ka mani saplosa. Es vienkārši izvairos no tāda rezultāta, kāds man nav vajadzīgs. Bet iespējams, ka es tikai runāju pretī. Lai gan, es mēdzu savas bailes norakt. Man tās traucē. Ja parādās bailes par kaut ko, tad tās tiek likvidētas.
Jā, bet mani dažs labs jau sāks uztvert par jukušu, ka man ir tik labs noskaņojums, domājot par Ziemassvetkiem un sniegu, un brīnumiem, ka man vairs nav kam teikt, cik viss ir lieliski, lai arī, cik dauzd darāmā man būt...
Godīgi sakot, man reti interesē citu viedoklis. To uzklausu, lai oponētu. Man patīk tas process - vienmēr piebilst, ko cilvēks nav pamanījis, pateicis,...