Pamatdoma bija par to, ka tas, ko tu mīli, mīl arī tevi. Mūsu dzīves ritmā, kad visi ir tik aizņemti ar sevi un neiztrūkstošo pašapliecināšanos, tas ir ļoti nepieciešami, un šķiet pat neticami, ja rodas tāda iespēja, to realizēt/piepildīt (nezinu, kurš vārds te būtu pareizāk) - mīlēt cilvēku, kurš mīl tevi. Man ir bijis, ka mīlu, kas nemīl mani, un, protams, ka situācija, kad mani mīl, bet es nekā nespēju uztvert cilvēku savādāk, kā par savu draugu...