Kāda man sanāca sīpolu mērce! Neizprotu, kas tika darīts savādāk, nekā citkārt... Brīnumaini.
Kāda man sanāca sīpolu mērce! Neizprotu, kas tika darīts savādāk, nekā citkārt... Brīnumaini.
|
Posted by: Martins (
Posted at: September 12th, 2007, 03:14 pm
|
|
Nu pag, ja to mēģināsi vairākas reizes un nevienā no tām nekas prātīgs nesanāks, tad varēsi apgalvot, ka nespēsi to atkārtot.
Ja gatavo ar pareizo attieksmi, tad bieži sanāk arī kaut kas garšīgs :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
Posted at: September 12th, 2007, 03:23 pm
|
|
Tā kā kādu laiku nedomāju atkal taisīt sīpolu mērci, tad ar vingrināšanos būs, es teiktu, pagrūti.
Un kā man patīk nepiekrist! Man gatavojot noskaņojums bija nekāds, bet pēc vakariņām ar to mērci... Ah, uzlabojās, pat ļoti. Ne vienmēr ir omas teiciens Ar mīlestību gatavots ēdiens garšo labāk! spēkā.
|
Posted by: Martins (
Posted at: September 12th, 2007, 03:56 pm
|
|
Pag, teiciens Ar mīlestību gatavots ēdiens jau neizslēdz iespēju, ka bez mīlestības gatavots ēdiens var negaršot labi, manuprāt.
|
Posted by: bērnības cadeau (
Posted at: September 12th, 2007, 04:06 pm
|
|
Un es jau neteicu, ka slikti! Es lietoju salīdzinājumu... :p
Bet zinātniski esot izpētīts, ka ar sliktu noskaņojumu gatavots ēdiens garšo savādāk (un nekur nav teikts, ka sliktāk). Ar mūsu izstarotajām enerģijām sasaistot...
Varētu būt variants, kā viss tika savienots... Tagad atceros, ka piparus pieliku cita brīdī un krējumu pievienoju citā laikā... Bet es to nespēšu atkārtot :(. Tas bija tā, nu, nepiedomājot...
Žēl, parasti man sīpolu mērces garšoja, kad kāds cits gatavojis vai pat sabiedriskās sfēras ēdinātāji pasniedza. Bet šoreiz... man tiešām ļoti garšoja. Nu, jā. Tā jau dzīvē notiek... :)