Divas nedēļas bija miers- neviens manu krūzi neaiztika, bet tagad... nemaz skapī nebija ielikta. Tīra, bet uz galdu atstāta...Pat nezinu, kas ir/bija labāk: tīra krūze, uz galda nolikta, vai netīra atlikta skapī. Abos gadījumos skaidrs, ka kāds lietojis...
Es pamazām sāku palikt dusmīga. Mums ir tik daudz krūžu, nu, kāpēc jāazitiek tieši mana?!!




Kas par mierinājumu...
Un es jau nopriecājos, ka man tikai izlicies, ka nekā tāda nav bijis... Vismaz prātā es nejuku...
Sīkums, bet es neciešu, ka kāds cits leito manu krūzi. Vēl jo vairāk, ka šeit katram ir sava krūze... pat vairākas...