Vienpadsmit minūtes (I)
March 7th, 2008 (09:37 am)
- (..) nekas dzīvē nav uz mūžu.
- Jā, dzīve ir strauja un nežēlīga: tikai dažās sekundēs tā iegrūž cilvēku no debesīm ellē.
- Dzīve vienmēr ir skarba un apžilbinoša spēle, tā ir kā lēciens ar izpletni, risks, tā nozīmē krist un atkal celties, tā ir kā alpīnisms, vēlēšanās uzrāpties savas būtības virsotnē, vilšanās un sarūgtinājums, ja virsotni neizdodas sasniegt.
- Iespējams, ka mīlestība liek kādam mainīties, bet izmisums to paveic daudz ātrāk.
- Cilvēki mēdza runāt tā, it kā visu zinātu, bet neprata atbildēt uz uzdoto jautājumu.
- Cilvēks spēj izturēt vienu nedēļu bez ūdens, divas nedēļas bez pārtikas, daudzus gadus bez jumta virs galvas - bet vientulību viņš nespēj izturēt.
- Brīvi jūtas vienīgi tas, kurš mīl no visas sirds.
- Viņam vajadzētu zināt, ka cilvēciskas būtnes dižākais mērķis ir tiekties pēc augstākās mīlas.
- Mīlestība nav jāmeklē citā cilvēkā, tā mīt mūsos pašos. Mēs to tikai pamodinām.
- Vēlēšanās tuvoties kādam ir dziļa un patiesa vēlēšanās.
- Visums ļauj mums just vienīgi tad, kad mums ir kāds, ar ko dalīties jutās.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Maroka, Tunisija, Ēģipte šajā (Ziemeļu) malā, bet negrasos Tev tās uzskaitīt, jo, protams, ka visas neatceros nezinu, kur tieši atrodas, bet tomēr uzskatu, ka ģeogrāfija nu dien ir tā nozare, kura, patīk vai nepatīk, bet ir jāpārvalda pietiekami brīvi. Neprasu taču noskaitīt katru Urugvajas upi,...
Ne, definīciju, kas ir vienkāršs un sarežģīts jautājums, nepateikšu, bet, kā zināms, ir jautājumi, kurus ne es viena uzskatu par elementāriem, bet vairums cilvēku. Un vairumam ir saprotams pārsvars pār minoritātēm.