tā nav apzināta tiekšanās, bet gan vēlme izteikta izmisumā. un šis izmisums bija totāla apziņa, ka mana pārvietošanās realitātē, manas ķermeņa kustības ir pilnīgi atrautas no maniem ceļojumiem visās citās iespējamās apziņās un abstraktajās telpās. vēlos atpakaļ to nabas saiti starp abām pasaulēm un kā dominanti ņemt manu iekšējo impēriju. un tad tas būtu pareizi.

Kāpēc sajukt, viena tava teorija bija ļoti tuvu tam par tiem taviem "visiem".
sajukt pareizi ir būt normālai savā valstībā, bet jukušai "visu" zemēs. un "visus" es ciest nevaru, jo "visi" ir bars, un bars diktē normas... un norma, tāpēc ka diktēta, nenozīmē, ka tā ir normāla, ja vien tu tajā nejūties patiesi ērti ar visu, kas tev pieder, tādā gadījumā tu esi normāls sev un par "laimi" arī citiem, par ko gan viņiem nospļauties. un vienmēr jau pastāv vairāki bari vienuviet, locies kā gribi kādam tu būsi nenormāls. tā ka man pie dibuā (: par "visiem". vēlos sajukt prātā pareizi. un tikai sev.

pašlaik jūtos nenormāla, liekas gars iesprūdis klozetpodā.

ak šitā.. paldies par izskaidrojumu.
Ticu, ka tavs ķermenis savienosies ar abstrakto telpu. Izmisums jau laikam ir viens no pirmajiem soļiem uz to.

(: