io: iistas itaalju picas, minestra un puravu piiraags
lui: shokolaades suflee un iista pasta ar iistu pesto ( miilu veerot viirieshus gatavojot)
tom waits veelaak velvets, melanholia un sarkanviins, palmas, silts lietus aiz loga, izmeetaati spilveni uz miiksta kastanjbruuna paklaaja, savaadas filozofijas, muljkjoshanaas....
vissburviigaakais gada saakums manaa dziivee. pirmaas divas gada dienas. skaistas, bez gala

cik gan viegli ir iemiileeties

skaitam dienas, pieci meeneshi un dazhas dienas. esam briivi un apsoliiti celjam (:

man gan ir viegli asaraam atdoties. un shonakt to arii dariishu, tas ieplaanots. neguleeshu.

man bija saruna ar fotograafu viirieti par erotiku un sievieteem.
in rezumee... ciest nevaru viirieshus, it iipashi kad vinjiem izraadaas taisniiba. un netikai parasta taisniiba bet taisniiba par mani.

esmu idiots. tiko pamodies idiots un veel pie tam nesaprot kur pamodies. pilniigs idiots.

un tā
dodos prom caur Skotijas rudeni uz Sanremo saulīti lūkoties.
tiesa gan šeit vel divas nedēļas
esmu nemiera gars, izsalkusi afēru
2 stundas un Hops! man darbs, maajas, iztikšana, ģimene, bērni un itaļu valoda.
SANREMO!!!
pirms tam- skotijā savārītās "zaptes" jāizēd.
pec tam- atkal Skotija. varbūt. skola. varbūt.

nākamos 12 mēnešus man ir jānoiet. burtiski...
man ir slikta īpašība iesakņoties zibens ātrumā telpai, laikam, dzīvajam, nedzīvajam...
nebūtu jau slikti, ja vien... tādā miera stājā zūd elpa un liekas- saules pinumā- miljoniem briesmīgi sāpīgu mezglu. īpaši tie, kas liek skumt pēc pieradinātajiem. un... bļin! tāpēc man jāiet prom- visur un jāpierod nepierast. man vajag ar kulaku pa aci no dzīves... un vēl šis tas.

līdzcietība ir neaptveramas ciešanas tās nēsātājam

vakar nogarshoju reaalas bailes un kaunu no sava bespeeka paar savu kjermeni. atminjas zudumi. iislaiciiga tumsa.
un veel priekshaa septinjas elliigas dienas. nespeeju piecelties no gultas. reibsts.
man esot jaaeed. es nevaru.

citu pasaulēs, tas laikam skaitītos grēks.
un tas bija dievišķi salds.
jo vairāk atālinos no pasaules bara normām un likumiem, jo vairāk iekūstu dabas mātes klēpī.
tev esmu grēcīga, esmu kails, esmu koks.
un es tik ļoti mīlu. visu. un to, kur mani viņi ved.
upes vidū stāvot uz pirmspēdējā akmens aiz kura nākamais ved taisni mani skaistajā, ķēru īslaicīgu šaubu bultu no laicīgajiem.
mans šamanis atrada pareizos vārdus neko nesakot. pasniedza roku un
un nu esmu te.
vēl aizvien kails un koks

ir ļoti smagi panest nepatīkamas savas mazās nejaukās patiesības- sev jau tik sen zināmas, cita atgādinātas.

and he said- I wanna to keep You. I have had many women in my life, but You are the only one i wanna to keep for all my life long.

ES gribu Diana F+
ļoti

kreemiga un saldena, rozā aveņogu un sulīgu melleņ pēļu apsegta,
guļ leduskapī viņa dzimumdienas kūka- mans meistardarbs.
ceru tikpat garda kā izskatās.
bet man ir knudoņa pakrūtē, ka tā slēpj rūgtu vilšanos,
kā mana paralēlā šodiena, manas karalistes apsargi un tās skaistais princis.
vēlos viņus visus patriekt- mežā sevi pazaudēt.
un nekad nekad vairs nevienu neielaist

un rīt manam mīļam cilvēciņam dzimumdiena.
aizslimojusies nenopirku dāvanu. jebkurā gadījumā nezinu ko dāvināt.
iešu uz Asdu garām Rangers .šodien īpaši bīstama saspēle... huh
lai vai kā doma- mēģināšu izcept vegan cheesecake Mono modē.
saldu ar meža ogām un maple sīrupu.

turies īkšķus visi pasaules dievi un dievietes, rūķi un laumiņas.
nedrīksts nesanākt.

vai noklusēšana arī ir melošana?

katru gadu ap šo laiku, man noklusējot faktus, ko apsolījos noklusēt vienam, sāpinu otru.
vai arī- trešie vienkārši manī viļas.

esmu ļoti slikts draugs.
(ievēroju kailais koks caur kura zariem parasti vēroju neglīto ielu is pielijis zaļu lapu tik bagātīgi,
ka redzu tikai un vienīgi šo koku (: ) skaists

atkal meklēju jaunu dzīvošanu. šeit sāk palikt bīstami.
pārāk daudz ļaunu enerģiju. varbūt tādēļ esmu atkal slikts cilvēks.
un vēl pietam tik skaistā laikā.

nākamnedēļ- dundee un otraa dienā jau būšu Kaltenē.
looking forward it!

spirited away ļoti skaistā veidā pipildināja manu saslimšanu.
man parasti riebj tā stadija, kad parādās norītas vilnas zeķu sajūta.
bet šodien ir savādāk.
un man ļoti palīdz mans mīļais lupatu kaķēns. tik ļoti šo mazulīti mīļoju.
tik pat kā īsts. pat teiktu, ka īstāks nekā īstais. ļoti spēcīgi dvēselīti viņā jūtu (:

es nezinu, ko teikt.
te vienu brīdi manā rītdienas galvā pukst, klukst revolūcija stulba,
otru- baciļu iekarotais ķermeņa templis un karaļa galvas sāpes mani drudzīgi, drudzīgi ķengā
cittad, huh... vienkārši nogriezt ar šarpu nazi savu asinsiedzimto domāšanas taku un pieadīt savu ideālu.
slima.
visās debess pusēs.

šodien riteņojam uz tuvāko ezeru. ne briesmoņa ne mežonības- garlaicīgākais no ezeriem iespējams. bet es looking forward to biking. un man vienalga kur.
pirmstam, jāizdzer dienišķā kapija, jāpabaro elektriiba un telefona kredīts- kaspītim dzimumdiena- iztērēšu visu, kas jauniegūts. ak un mana legalitāte. rubbish. trīs dažādi kreņķi vienā dienā.
vakar biju biedējoši Hi. šodien vēl bailes sēž blakus uz dīvāna. padzersim kafiju un šķirsimies uz kāda laika.

peldot divos dažādos dūmos meditēju.
atkal esmu dusmīga uz sevi- nezinu, nedzirdu, neredzu, nemīlu.
nezinu kā to pateikt.

ļoti patiesi skaists puisis, bet liekas baigais flirtāžs.
toties uzmaaleeja manu dienu pilnu ar kautriigiesm smaidiem un pilnu dzintara saules.
ak pavasaris (:

nenormāli silta vasarīga diena. pat gribas savu ādu novilk. ne silta bet tveiciigi karsta. ir aprilis.
uzvilkshu ko pukjainu un ieshu uz maakslas skolu ar citiem pukjainajiem saulainu regeju izbaudiit.
still Hi

Im riding to the lake with The Doors, Chardonnay and my little green Baby in my blooooooood... beidzot esmu viena. uz nedaudz stundinjaam.
paldies! jūtos ljoti labi. very HiFi

senāk aizdomājos, kā buutu dzīvot ārzemēs- nu tā riktīgi. šorīt pamodos ar domu- hmm, nez kā ir dzīvot latvijā, īpaši rīgā- atpakaljj manā skaistajā elizabetē, studēt māksliņas, iepirkties maksimā un klejot pa kronvaldu vai andrejsalu... nāk prātā tikai paatīkamas atmiņas, bet vairāk gan sajūt ka tās ir nosapņotas. statoil kafija, celjsh, goran gora, lielupe, kokcīši...pat vakardiena jau shodien man liekas kā izlasīta blā blā grāmatā.

rīt edinburga. pirmoreiz. liekas es ienīstu šo pilsētu un esmu viilusies skotijas dabā. nav mans tips. varbūtas tas ir tikai mans pirmsdzimumdienas ninkjis. gribu mezhoniibu, biezus mezhus un aizaugushas smarzhu pilnas plavas. skumstu arii a'damas. mēģinot nojaukt starpvalstu alumiinija žogus, es uzceļu starp tām kilometru biezus mūrus. esmu ljoti nemākulīgs cilvēks

esmu ērcīgs

maijā latvija. atsvaidzināšu savu aizmirstību.

hmm.. nezin kapee viens Polis ir dusmīgs šodien uz visu pasauli pat uz savām vakaiņām un nupat tīro veļu.
dziivoju stāvu augstāk par Poli un smaidu arī biežāk. man ir mazākas vakariņu porcijas, jo es nevaru tik daudz apēst kaa Polis, un runāju ar labāk pa angliski un krieviski nekā Polis.

dzeru kafiju, domāju par poli, kas jau triis gadus sheit dziivo un nav redzeejis vecākus un dzimteni visu sho laiku, jo polja ziemasveetku briivdienaas lidmashinu atceela un nu polis gaidas lieldienas. tad nu es taa domaaju un gaidu savu mīļo nePoli- galiigi nePoli, jo galīgi vietējais. gaidu uz vakarinjaam, kuras pagatavoju kamēr Polis dusmīgi pārcepa savējās. man tur ir mango+avokado+salātlapas ar tahini un sinepju aizdari un grikji un sviestmaize manam mīļajam nePolim (: njammmmmm

gaidu

gandarījumu par padarīto mākslu grūti saklausīt, sāpēs mugura par stipru kliedz.

zubros cik spēka, bet tevi, Mark, grūti atkost, laikam esi kokosrieksts.

manas pirmās heroīna bēres,
ceru, ka pēdējās...

klausoties kko sev neirastu un patieshaam izbaudot, izdomaaju, ka gribu iemeegjinaat buut apkopeeja leetaa hotelī, tādā ar prusakiem un sarežģītiem cilvēkiem- vienstundas seksistiem un citiem perveļiem, bet ar skaistām nodriskātām vecmammas tapetēm un piecminuushu breikos dūmot neiespējami gardu biezo dumū cigareti.
sterilās vietas un pašreizējais radošais darbs (tas kas it kā man ir) traucē manai inspirācijai un vēlmei sajukt prātā pareizi.

  

nezinu- esmu slikta jo es domaaju, ka esmu slikta, vai arī, jo es patiešām esmu slikta.

tāda atšūta sajūta. mēģinu saprast kāpēc. netieku gudra. bet es meegjinaashu veelreiziit. un tad vēl un vēl...

lančā šodien no Nekā uztaisīju vegāno plovu.

nu labi- rīsus atradu, pa 20 pensiem kečupu nopirku un piecepu sīpolus ar aiz visādām tējām aizbāztiem briseles kāpostiem.
plus kārtīgi sapiparoju.

nu gan man vairs nekaa nav :D

dinnerā jāizlaiza katls un pietiek, jāiet gulēt- bet pirms tam gigi un bumbiera sidrs iekš Stereo- šodien eksperimentāli roķīgs panks.

У меня есть плохое предчувствие!

un zobu sāpes atgaadina par mājām-
pietrūst sniega kupenu un melni nopīpotās pirtiņas.

3 šajā sāku celt logo un apmekleeju savu gaismas pili- joga
5 atsaakas lekcijas un sevis mociishana ar agrajiem riitiem
9taja logo dedlains un mans liktenis akmenii kalts
9? atceros ka ap sho datumu- pirms un peec, kaadam bija vardadiena un kaadam dzimshanas...
17tajaa paarvaacos uz lielo hipijmaaju

paareejais viss aarpus šīs listes- spontāns un ārprātīgi aizraujošs. bum bum :)

kaut gan ceru ka neatkaartosies pagaajushaa gada paarvaakshanaas trakums- 5 jaunas maajas.
tas nogurdina, pat gada nosleegumu gribeejaas vnk noguleet. šogad prātā tikai viena vai augstaakais - divas.

man vajag steidzīgu pārvākšanos!!!
manai dzīvokļbiedrenei ir ļoti skaļš... vīrietis, khmm

un pagaajushais gads par manu laimi noslēdzās ar savu lielo Ō

tā bija īpatnēja kalendārā nomaiņa.
visu vakaru mēģināju izaudzēt sev kraukļa spārnus, kamēr mana acis iztecēja.
pusnakts tika nokavēts pamatīgi, bet attalgots ar lidojumu pāri tuvākajam hai wejam.
man pat liekas, ka man nepatika.
un man ir sajūta, ka šeit cilvēki nemāk mīlēt. pat ja godīgi- pārliecība.
kaitinoša, bet ne vientuļa

es kkā nepareizi esmu iemācījusies gaidīt.
jo ja es gaidu uz kko, tad arī tas ir vienīgais ko daru,

es nevienam vairs nekad neko neteikshu, un shis neviens ir viens ljoti tuvs cilveeks, kursh maak no mushas uzpuust rozhainus zilonjus :b

vakar mani apciemoja kaņep-salavecis ar sarkanu grebeni- pat kaņepdāvanu iepakojums no kaņepēm. njam. paldies kaņep-papu :)

šodien uzsāku eksaminizēt savas impērijas likumsakarības.
fiziski tas nozīmēs mazāk kustību un pārvietoshanos ģeogrāfiskajos platuma grādos,
bet es to kompensēšu ar kādu meditāciju- vismaz lai gars izskrienas. zinu ka prāts jau nu noteikti būs noguris.

sajūta, ka notrulinos.

es veelos atpakalj savas pasaules vecaas un veel nedzimushaas dzejas un citas tādas formas,
vārdu haosus un neaprakstāmos izteiksmes līdzekļus.

šitā izdomāju pēc runaashnas css valodaa visas šīs dienas garumaa,
dzerot Diet Coke un lietojot nepaplašinātus vienkārši aukstus teikumus manā jaunajā svešajā valodā.

ir 3 un 22vas. bija pirms minuutes, pirms divaaam, pirms trim.
un eest arii gribas, plus viins izgaajis, aizgaajis prom!

shodien paarvaacos. dziive mana uz koferiem.
amm... oliives, pec taa visa noteikti gribeeshu zaljas, saaljas un treknas oliivas.
esmu iemiileejusies, tikai taalaak prom.
un sheit sadaru kaind a stupid lietas.
messy

a mess, a big mess!

taada marsiesha sajuuta.
shodien noteikti nosvineeshu savu paardroshiibu ar kaad labu viinu un normaalaam neroltona vakarinjaam.
tagad tikai atliek tureet iikshkjus, ka tas ir man pa speekam.

ļoti satraucošs laiks.
no rītdienas sākšu kravāties.
bet šodiena lai vēl ir pilna bezrūpības, mazliet filmas, mīļuma, banānu pankūkas un auksta garda alus (:

shovakar atkal man jāburas rītdienas negaisa, vai vismaz lietus.

muguras sāpes veicinajušas manu niķīgumu,
bet niķīgums vienu mazu sevis atklājumu-
par marcipānu atdotu nelabajam savu dvēseli.
es būtu slikts noslēpumu glabatājs :D

ta pārdzīvoju garīgu cilvēka aiziešanu no manas impērijas ka fiziski vareetu vemt ):
tā sačakarēju skatu uz attiecībam, ka tagad ieraugot pat skaistu un foršu vīrieti gribas viņu nosist.
sākas paranojas. plus sākšu aktīvāk smēķēt lai saīsinatu dabisko dienu skaitu kas man novēlēts.
stulbums ir tas ka man riebjas smēķēt biežāk par divām tabaciņām mēnesī.
man vispar nau tas geens, lai kā arī es būtu centusies to iegūt.
mani cilveki nekad nav ienīduši- un tagad kad tas notiek, es vienkārši nezinu kaa to panest.
slikti dzīvot realitātē un būt labam. vajadzēja praktizet būšanu ienītam jau autiņos.

dažreiz ļoti gribas pasaules galu.
vai vismaz jūtu atrofēšanos.
tādās dienās kā šodiena, kad vientulība saules pinumā karuseli griež.
ļoti spiež.