senāk aizdomājos, kā buutu dzīvot ārzemēs- nu tā riktīgi. šorīt pamodos ar domu- hmm, nez kā ir dzīvot latvijā, īpaši rīgā- atpakaljj manā skaistajā elizabetē, studēt māksliņas, iepirkties maksimā un klejot pa kronvaldu vai andrejsalu... nāk prātā tikai paatīkamas atmiņas, bet vairāk gan sajūt ka tās ir nosapņotas. statoil kafija, celjsh, goran gora, lielupe, kokcīši...pat vakardiena jau shodien man liekas kā izlasīta blā blā grāmatā.

rīt edinburga. pirmoreiz. liekas es ienīstu šo pilsētu un esmu viilusies skotijas dabā. nav mans tips. varbūtas tas ir tikai mans pirmsdzimumdienas ninkjis. gribu mezhoniibu, biezus mezhus un aizaugushas smarzhu pilnas plavas. skumstu arii a'damas. mēģinot nojaukt starpvalstu alumiinija žogus, es uzceļu starp tām kilometru biezus mūrus. esmu ljoti nemākulīgs cilvēks

esmu ērcīgs

maijā latvija. atsvaidzināšu savu aizmirstību.