ta pārdzīvoju garīgu cilvēka aiziešanu no manas impērijas ka fiziski vareetu vemt ):
tā sačakarēju skatu uz attiecībam, ka tagad ieraugot pat skaistu un foršu vīrieti gribas viņu nosist.
sākas paranojas. plus sākšu aktīvāk smēķēt lai saīsinatu dabisko dienu skaitu kas man novēlēts.
stulbums ir tas ka man riebjas smēķēt biežāk par divām tabaciņām mēnesī.
man vispar nau tas geens, lai kā arī es būtu centusies to iegūt.
mani cilveki nekad nav ienīduši- un tagad kad tas notiek, es vienkārši nezinu kaa to panest.
slikti dzīvot realitātē un būt labam. vajadzēja praktizet būšanu ienītam jau autiņos.