Man šķiet, šis nav īstais salīdzinājums. Piemēram, es visu, nu labi, varbūt 99% visa, būtu gatavs pateikt konkrētajam cilvēkam aci pret aci. Bet savu vārdu vazāt pa internetu nav ne mazākās vēlēšanās. Te tomēr ir drīzāk sarunas, nevis plašsaziņas līdzeklis.
Domāju, ka lielākā daļa. Šādā, salīdzinoši nelielā vidē, kur jaunas sejas ienāk reti, liela daļa runātāju ir a) savstarpēji pazīstami b) saistīti ar kontaktu un darbu mezgliem c) nojauš, no kuras puses pūš vējš. Uztvert nedaudz zobgalīgu kritiku, kā ārkārtīgu apvainojumu un tāpēc lamāt visu klab.lv, kā neizglītotus, nelaimīgus, skaudīgus, manuprāt, ir vismaz nedaudz pārspīlēti.
Tad kādēļ tomēr tie pseidonīmi? Un kādēļ teikt publiski to, kas būtu pasakāms personīgi vēstulē? Šī ir publiska telpa.
šī ir publiska telpa un tas bija publisks komentārs par rakstu.
Viedoklis protams ir visādiem cilvēkiem, bet daudzi ar publisku izteikšanos sevi nostāda muļķīšu lomās.
kur nu vēl precīzāk :)
pseidonīmi ir tāpēc, ka mēs šeit ne tikai aizmuguriski apdiršam citus, bet arī, un galvenokārt, dalāmies privātā pieredzē tādā līmenī, kāds nav iespējams feisbukā ar vārdiem uzvārdiem.
Izklausās pēc parastas divkosības.
Savādi Jums izklausās, jāatzīst.:) Es rakstu šeit diezgan daudz lietu, kuras esmu gatava parakstīt ar savu īsto vārdu - piemēram, viedokli par žurnālistu vai literātu darbiem, bet pietiekami daudz arī tādu pārdomu un fantāziju, kas saistās tieši ar manu šeit eksponēto personības šķautni un kam atbilstošāks ir pseidonīms. Katrā ziņā - asociēt šos pseidonīmus tieši ar bailēm no atklātības vai divkosību ir...hmm, nedaudz pārsteidzīgi.
šis it kā tomēr esot feiks:)
Šis nav "feiks", bet paldies par viedokli.
Ha!:) Nu, bet svētas patiesības jau tas nemaina.:)
Es rakstu šeit diezgan daudz lietu, kuras esmu gatava parakstīt ar savu īsto vārdu - piemēram, viedokli par žurnālistu vai literātu darbiem, bet pietiekami daudz arī tādu pārdomu un fantāziju, kas saistās tieši ar manu šeit eksponēto personības šķautni un kam atbilstošāks ir pseidonīms. Katrā ziņā - asociēt šos pseidonīmus tieši ar bailēm no atklātības vai divkosību ir...hmm, nedaudz pārsteidzīgi.
Nu, bet svētas patiesības jau tas nemaina.:)