« previous entry | next entry »
Apr. 22., 2010 | 11:46 am

Daudzās kultūrās pieņemtā klanīšanās un noliekšanās man šķiet ārkārtīgi jēdzīga padarīšana. Piemēram, paklanīšanās, ieejot templī vai baznīcā, noliekšanās skolotāja priekšā vai jebkuras citas būtnes vai objekta priekšā. Ļoti veicina atbrīvošanos no lepnības, un bez liekas lepnības dzīve kļūst tik daudz vienkāršāka.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {11}

vaarna

from: [info]vaarna
date: Apr. 22., 2010 - 12:30 pm
Link

o, jā! man tas arī šķiet ļoti jēdzīgs pasākums!
citāts: "Ļoti veicina atbrīvošanos no lepnības, un bez liekas lepnības dzīve kļūst tik daudz vienkāršāka." Ņemot vērā, ka iedomību un lepnību vērtēju principā kā sliktāko cilvju īpašību. Senie gireķu dievi ar mani lepnotos:)

Atbildēt | Diskusija

Tamias Striatus

from: [info]burunduks
date: Apr. 22., 2010 - 12:47 pm
Link

Principā tā arī ir, jo visas pārējās izriet no šīs vienas.
Dievi noteikti jau lepojas :)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

vaarna

from: [info]vaarna
date: Apr. 22., 2010 - 12:50 pm
Link

bet grūti tā dzīvot. vēl jātrenējas.

Atbildēt | Iepriekšējais

Ūūlę

from: [info]chimera
date: Apr. 22., 2010 - 12:53 pm
Link

lepnība tik ļoti iet roku rokā ar pašcieņu, ka nu nezinu gan.

un pašcieņa savukārt - ar cieņu pret visu pārējo.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Tamias Striatus

from: [info]burunduks
date: Apr. 22., 2010 - 12:57 pm
Link

Manuprāt, lepnība un pašcieņa ir dažādas lietas, un cieņa pret visu pārējo nāk drīzāk no pazemības nekā pašcieņas, protams, saprātīgas pazemības.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Tamias Striatus

from: [info]burunduks
date: Apr. 22., 2010 - 01:01 pm
Link

Ar saprātīgu pazemību biju domājusi tādu pazemību, kas no sirds dziļumiem. Jo tās izpausmes, kas bieži vien ārēji izskatās kā pazemība, patiesībā ir lepnības cita izpausme. Piemēram, pārspīlēta pazemība, lai visi novērtē, cik es vareni pazemīgs, vai arī destruktīva pazemība, ko īstenībā izraisa kaut kādas sevis pieņemšanas problēmas, kam par īsto cēloni atkal ir lepnība.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Ūūlę

from: [info]chimera
date: Apr. 22., 2010 - 01:02 pm
Link

tas gan.

Atbildēt | Iepriekšējais

Ūūlę

from: [info]chimera
date: Apr. 22., 2010 - 01:01 pm
Link

strīdēties būs grūti, jo arī mani argumenti ir tikai "manuprāt" un sajūtās/izjūtās balstīti :)

nez, ja ir ar ko lepnoties, tad neredzu iemeslu nelepnoties. un caur šādu prizmu ir vieglāk uztvert arī pasaules godību un to novērtēt, vismaz man.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Tamias Striatus

from: [info]burunduks
date: Apr. 22., 2010 - 01:22 pm
Link

Nujā, ja ir, ar ko. Un tas, cik daudz ir tā, ar ko lepoties, ir tīri atkarīgs no tā, cik cilvēks attīstīts. Sākot ar lepošanos par to, ka man ir smukāks deguns nekā kaimiņam vai krutāka mašīna, līdz, piemēram, lepnumam par Nobela prēmijas saņemšanu. Ideja jau ir tā pati. Principā neredzu iemeslu lepnībai par to, ka cilvēks dara to, kam ir piemērots, un izdara to labi.
Tā ir tāda teorija. Uzslavas tāpat vairumam ļaužu silda sirsniņu, neizbēgami man pašai arī, bet pēc manas "pareizuma" teorijas, viņām nevajadzētu piešķirt nozīmi. Un te nu atkal kaut kādā veidā palīdz tā klanīšanās un kalpošana.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Ūūlę

from: [info]chimera
date: Apr. 22., 2010 - 01:25 pm
Link

"Principā neredzu iemeslu lepnībai par to, ka cilvēks dara to, kam ir piemērots, un izdara to labi". es redzu un vēl kā :) lepnums, prieks par padarīto, motivācija darīt vēl. bet nu - subjektīvās uztveres nianses.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Tamias Striatus

from: [info]burunduks
date: Apr. 22., 2010 - 01:48 pm
Link

Subjektīvā uztvere, kaut kā tā, jā.

Atbildēt | Iepriekšējais