« previous entry | next entry »
Apr. 22., 2010 | 11:46 am

Daudzās kultūrās pieņemtā klanīšanās un noliekšanās man šķiet ārkārtīgi jēdzīga padarīšana. Piemēram, paklanīšanās, ieejot templī vai baznīcā, noliekšanās skolotāja priekšā vai jebkuras citas būtnes vai objekta priekšā. Ļoti veicina atbrīvošanos no lepnības, un bez liekas lepnības dzīve kļūst tik daudz vienkāršāka.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {11}

Tamias Striatus

from: [info]burunduks
date: Apr. 22., 2010 - 01:22 pm
Link

Nujā, ja ir, ar ko. Un tas, cik daudz ir tā, ar ko lepoties, ir tīri atkarīgs no tā, cik cilvēks attīstīts. Sākot ar lepošanos par to, ka man ir smukāks deguns nekā kaimiņam vai krutāka mašīna, līdz, piemēram, lepnumam par Nobela prēmijas saņemšanu. Ideja jau ir tā pati. Principā neredzu iemeslu lepnībai par to, ka cilvēks dara to, kam ir piemērots, un izdara to labi.
Tā ir tāda teorija. Uzslavas tāpat vairumam ļaužu silda sirsniņu, neizbēgami man pašai arī, bet pēc manas "pareizuma" teorijas, viņām nevajadzētu piešķirt nozīmi. Un te nu atkal kaut kādā veidā palīdz tā klanīšanās un kalpošana.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Ūūlę

from: [info]chimera
date: Apr. 22., 2010 - 01:25 pm
Link

"Principā neredzu iemeslu lepnībai par to, ka cilvēks dara to, kam ir piemērots, un izdara to labi". es redzu un vēl kā :) lepnums, prieks par padarīto, motivācija darīt vēl. bet nu - subjektīvās uztveres nianses.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Tamias Striatus

from: [info]burunduks
date: Apr. 22., 2010 - 01:48 pm
Link

Subjektīvā uztvere, kaut kā tā, jā.

Atbildēt | Iepriekšējais