Quem deus perdere vult, dementat prius

Appludināju vannasistabu. Malacis ar lielo A. Labi gan, ka zem manis (tobiš - stāvu zemāk) dzīvo tikai kartupeļu maisi un ievārījuma burkas.

Nu pamēģini tu pieaugušam cilvēkam vissaudzīgākajā veidā norādīt uz viņa iespējām laboties... Kas seko? Krīze a la "man šajā mājā nav vairs vietas" vai "būs labāk, ja es aiziešu".
Cik var šito ciest?

Nu beidzot dvēseles zelta pods ir līdz malām...
Kā, nu, pasakiet, KĀ var būt PĀRĀK laipns un izpalīdzīgs pret pacientiem?
Kā tas var būt, ka esi slikts tādēļ, ka NEpasūti trīs mājas tālāk teju gadsimtu vecu (es pat teiktu - senu) pacientu?

Mana gaišā galva ir apjukusi. Kur paliek cilvēcība? Kur paliek vērtības? Kur paliek veselības aprūpes galvenā misija - pacienta atgriešana "uz pekām"?

Jau otro reizi 2 nedēļu laikā mājās. Nepierasti bieži. Nākamnedēļ briest dublis nr.3, kam bonusā - ikgadējais dziedāšanas draugu pasākums. :)

Atstiepts visubeidzamais čemodāns no MC kraja. Pie pēdējā pakāpiena (a lifta ta nav!) jau domāju - nu nafig, laižu vaļā un - lai krīt visi mani trauki un grāmatas! A nekā - mirkli pirms grēka ierunājās sirdsazpiņa, un smagākais pakāpiens tika sekmīgi pieveikts. Ai did it, ai'm a hiro! :D

Lai arī MC zaļumi, meži un ezeri dikti iet pie sirds, te, centrā, tomēr jūtos kaut drusciņ tuvāk dzīvei...

Drīzumā būšu kļuvusi par profesionālu klejotāju Rīgas ietvaros. Trīs gadu laikā trešā dzīvesvieta, un tās nebūt nav beigas.
Tam gan ir arī savas saulainās puses - beidzot izšķiroti drēbju kalni (respektīvi - bomzīšiem svētki) un izmestas liekās papīru kaudzes.

Viens visā visumā lielisks vīriešcilvēks šodien (t.i. vakar) uzdeva vienkārši ģeniāli neizprotamu jautājumu:
"Tu taču jau esi pieradusi, ka visi Tevī iemīlas, vai ne?"

Kas notiek, pasaule?

Interesanti, man vienīgajai šķiet, ka milzīgā i-neta resursu kaste ir pilna ar visu iespējamo, izņemot to, kas vajadzīgs tieši MAN un tieši TAGAD?

Nevar būt - ir jau maijs!
Un vēl vairāk nevar būt - visi darbi atkal ir atstāti uz pašu, pašu pēdējo brīdi!
Pagājusī nakts pavisam negulēta, toties uztaipinātas 4 mistiskas atsaites un 3 pašvērtējuma lapas. Tagad pat bail lasīt, kas tur varētu būt sarakstīts... Vēl tik divas negulētas naktis, un, cerams, būs uzcepts tāds nieks kā kvalifikācijas darbiņš.
Bet tad gan - pekas griestos līdz pat oficiālajam palaiduma notikumam!

Internacionālā diena godam aizvadīta.
Nu esmu par piecām skaņām gudrāka kazahu valodā, apmēram sāku nojaust, ko un kā spāņu cilvēks runā angliski, kā arī pamazām sāku ticēt, ka visi bulgāri nav vienādi solījumu turēšanā (beidzot runāts = darīts!).

Tiktiktik lieliska diena... Saulīte, vismaz +20 un liegs vējiņš.
Divos piegājienos gandrīz tika sasniegti kalni, ja ne vietējo ļaužu netikums pat pie divmetrīgas sētas turēt nepiesietus niknus suņus, tāteikt, potenciālo kaitēkļu aizbiedēšanai. Nu šoreiz tas viņiem izdevās lieliski. :D
Pretstatā diviem strupceļiem ir neskaitāmi ieguvumi - apgūtas jaunas teritorijas, saklausītas putnu dziesmas, apskatīti ģikije lošaģi i korovi :D , sabildēti pirmie dabas skaistumi...
Pēc jau minētajiem diviem fiasko tika pieņemts lēmums doties uz tirdziņu un izpētīt, kas tad tur dzīvo. Jāteic, ne velti pusstundu braucu - apskate rezultējās ar milzīgu salātu bunti (1,20BGN jeb ~0,40LVL), redīsu saišķīti, kaudzīti loku, gigantisku, aromātisku tomātu (un tas viss tik neticami svaigs un gards!, un, tēlaini izsakoties, par pusvelti), kā arī lielu trauku izskatīgu zemeņu (varētu būt ~1,70-1,80LVL), kas turpat pie tirdziņa arī tika gastronomiski appētīts. Vēl ieguvumam piesummējama sarežģīta nosaukuma dabīgo zālīšu tēja un maisiņš žāvētu godži ogu (100g - 3BGN/1LVL) - fantastisks gardums, turklāt ļoti, ļoti veselīgs.
Klāt vakars, silts un patīkams, ekspeditore atpūtina kājas un ir neizsakāmi laimīga...

Jocpikiņ, kas par vējeli aiz loga! Gandrīz izdemolēja manu palodzes ledusskapi. :@
Piektdienas vakars solās būt neierasti sēnīgs - nekādas karaokes, nekādu jauniepazītu cilvēku, skumšu kopā ar savu Leniju.
Šobrīd galvā maisās divi varianti:
a) nu nav pasaulē taisnības;
b) rītnakt jākompensējas ar uzviju.

https://www.youtube.com/watch?v=fctiF_-RYMU

Pagājušās nakts tīkamākais karoakes šedevrs bulgāru operdziedoņa izpildījumā. Būtu tobrīd stāvējusi - noteikti kājas saļodzītos. :)

Nu nevar saprast.
Vai nu es nerunīga (kas nu galīgi neatbilst patiesībai, manuprāt),
vai arī pastaigu biedrs kluss (tas drīzāk).
Vai vienkārši angļu valodiņa ne vienam, otram nav gluži raita,
un vēl tie pavasara putni un tauriņi tik nevaldāmi riņķo visapkārt un iekšā.

http://youtu.be/Vl3_BxTerJ8

Īsa un kodolīga norāde autobusa iekšpusē pie vienīgajām durvīm:
"IZEJAS NAV".

Šovakar lietuviešu kolēģes jubilejas svināciju rezultātā sanāca vakarpusē atrasties pilsētas (nu, jopcik, tikai es varu divreiz pēc kārtas uzrakstīt "pilsētas" vietā "pislētas" un sēdēt un domāt, kas nav labi :D ) centrā. Līdz ar to, protams, svēta lieta - pasīvi aktīva dalība plovdiviešu protesta gājienā pret korumpētību, briesmīgajiem komun. rēķiniem (kas PATIEŠĀM ir briesmīgi) u.tml. lietām. Sen nebiju jutusies kā.. tik ļoti savējā, pat ne LV.
Tas patiešām bija tautas spēks...

Vakar pa ilgiem laikiem sadomāju noskatīties kādu Krievijas kino standarta ražojumu, izvēle krita uz 2012. gada filmu Мужчина с гарантией.
Starp vairākām ainām atmiņā iespiedās viena, kur galvenais varonis Vadims naudīgam pircējam piedāvā divus pulksteņus - vienu neuzkrītošu, taču acīmredzami kvalitatīvu, otru - ekstravagantu, viscaur metālisku. Ar pirmo varēšot būt veiksmīgs biznesā un radīt nopietnu priekšstatu par sevi, ar otro - atstāt iespaidu uz sievietēm. Protams, naudasmaiss izvēlas abus. :D
Nu, lūk. Un šodien, kā gadījies, kā ne, gluži dzīvā skatā man acu priekšā nostājas jau minētais švītiņš. Nu, ne gluži viņš pats, bet iespējamais prototips gan - vidēja vecuma nenoliedzami izskatīgs maza auguma dakterītis. Gluži vai skaļi iespurdzos, kad pamanīju uz viņa labās rokas... Milzīgu spīdīgu pulksteni, kas nemitīgi tika virpināts, apskatīts un visādi citādi ekspluatēts.
Vienkārši sakritība? Nedomāju vis...
Redzēsim, ko nesīs rītdiena. Varbūt zelta aproču pogas? :)

Ek, tāpēc vien te būtu vērts palikt, ka jaunie fizisko aktivitāšu censoņi (nu, es, piemēram :D) tiek pavadīti nevis ar "paskat, paskat, kā mokās" stila replikām, bet (labākajā gadījumā) skatienu un smaidu vai (vēl labākā gadījumā) ar uzmundrinājumu. Saule, svaigais gaiss un kalni patiešām ietekmē domāšanu. Nīgrākos no letiņiem te vajadzētu divnedēļu terapijā nosūtīt. :)

Diezgan neizskaidrojami un negaidīti pirmo reizi mūžā sācies lielais Queen periods.
"Somebody to love" skan visur - uz ielas, veikalā, dušā... Can anybody find me somebody to love?

http://www.youtube.com/watch?v=LRt2jX1kaYo