Nu pamēģini tu pieaugušam cilvēkam vissaudzīgākajā veidā norādīt uz viņa iespējām laboties... Kas seko? Krīze a la "man šajā mājā nav vairs vietas" vai "būs labāk, ja es aiziešu". Cik var šito ciest?
Man nešķiet, ka ir par daudz prasīts, lai pilnībā pieaudzis cilvēks iedomātos kādreiz pats pēc sevis nomazgāt traukus, izņemt no veļasmašīnas drēbes vai, ideālā gadījumā, pagatavot sev vakariņas, nevis gaidīt, kad vienmēr to izdarīs kāds cits...
Tā kā esmu perfekcionists Tavos dotajos piemēros, nezinu ko ieteikt. Padzīvot vienam?:) Izklausās pēc vīriešpuikas, kas mammas aprūpēts nepieklājīgi ilgi un nav dabūjis žagarus:D
Man nešķiet, ka ir par daudz prasīts, lai pilnībā pieaudzis cilvēks iedomātos kādreiz pats pēc sevis nomazgāt traukus, izņemt no veļasmašīnas drēbes vai, ideālā gadījumā, pagatavot sev vakariņas, nevis gaidīt, kad vienmēr to izdarīs kāds cits...
Padalies, lūdzu, ja Tev ir cits skatījums.
:)
Tavas domas - 30+ (bet ne lielos +) gados ir iespējams t.s. "pāraudzināt"?