Neirožu spēļu laukums

Palēnām, šķiet ka, apziņa būtu gatava sastapt arī kādu tautieti Berlīnē. Divi jau gana nejauši tapa satikti.

Kad ir drūmi piegriezies meklēt darbu un ir atmests tam ar roku, tad noteikti kādam vienmēr ir jāzvana un jāaicina sadarboties.

( Gutten Morgen! )

Oh, give me a break, I'm just an epiphenomenon.

Mēģinu iztēloties kā sevi sajūt un izprot cilvēks, kura identitāte ir balstīta gandrīz vienīgi citu sociālā paijāšanā bez zem tā esoša patstāvīgi formulēta viedokļa vai priekšstata. Itin nemaz nevedas, tikai krietni piepūloties spēju atrast kādu pietures punktu sevī.
Varētu tajā iedziļināties, tik` man makten garlaicīgi varētu samesties.

Atliks tam pieiet kā neaicinošam darbam.

Liekas, ka nu gan sāku palikt vecs - šodien vēlajās brokastīs pasta ar zivīm, sīpoliem un kaperiem.

( Tie tabi mani vienreiz nobeigs )

Lai gan, ņemot vērā, ka Club Mate beidzot tā kārtīgi iekikoja, varētu ar visiem vai vismaz daļu tikt galā.

( Iekrita acīs kādā no airBaltic bukletiņiem  )

(..)By insisting that he (Plato) could reeducate people who had matured without acquiring appropriate moral sentiments by invoking a higher power than sentiment, the power of reason, Plato got moral philosophy off on the wrong foot. He led moral philosophers to concentrate on the rather rare figure of the psychopath, the person who has no concern for any human being other than himself. Moral philosophy has systematically neglected the much more common case: the person whose treatment of a rather narrow range of featherless bipeds is morally impeccable, but who remains indifferent to the suffering of those outside this range, the ones he or she thinks of as pseudohumans(..)
(..)Plato thought that the way to get people to be nicer to each other was to point out what they all had in common – rationality. But it does little good to point out, to the people I have just described, that many Muslims and women are good at mathematics or engineering or jurisprudence. Resentful young Nazi toughs were quite aware that many Jews were clever and learned, but this only added to the pleasure they took in beating them up. Nor does it do much good to get such people to read Kant, and agree that one should not treat rational agents simply as means. For everything turns on who counts as a fellow human being, as a rational agent in the only relevant sense – the sense in which rational agency is synonomous with membership in our moral community.(..)


( Teksts )

"Raubzug durch Gaddafis Luxusvillen"
Auf der nächsten Seite - "Glamping: Luxus-Camping im Trend"

Pēdējā laikā par politiku cenšos nedomāt, vismaz Latvijas tuvojošos vēlēšanu kontekstā, bet tomēr kāja mazliet paslīdēja.
Manī zināmu izbrīnu izraisa tie indivīdi, kuri joprojām spēj apgalvot, ka balsot nebalsos, jo tā būtu savas balss atdošana par mazāko ļaunumu, kas kaut mazākais tomēr ir "ļaunums". Rodas iespaids, ka indivīdiem, kuriem bērnībā ir iemācīts, ka pastāv kāds "labais" un "sliktais", kas didaktiskos nolūkos tika sasaistīts ar noteiktu emociju gammu, nespēj nekādi izrāpties no šādu viens otru izlēdzošu pozīciju bedres, kas gana jūtami ietekmē kādu īpašu antiloģikas lēkmju uzplaiksnījumu rašanos. Pēkšņi dzimst domas, ka izvēloties neatdot balsi par "mazāko ļaunumu" un mēģinot sevi atsvabināt no atbildības, atbildības slogs uz tiem nekritīs, bet tie tāpat jau būs izdarījuši izvēli. Tikai šajā gadījumā, iespējams, ne vairs par mazāko ļ., bet pastarpināti par līdzpilsoņa izdarīto izvēli.
Vēl ir nepārvarama vēlme mest akmeni PR kompāniju dārziņā. Ja jau cilvēki joprojām domājot par politiku lieto tādus apzīmējums kā "labs" un "ļauns", mēģinot dažādiem veidiem romantizēt reālpolitikas procesu, no kura mēs visi galu galā esam atkarīgi, tad kapēc šāds iepakojums netiek piedāvāts. Tā vietā dažkārt politiski angažētas personas mēģina radināt pie tās politikas puses par kuru lāgā neviens runāt negrib. Man neviens pārtikas industrijas pārstāvis nemēģina iestāstīt, ka produkts jau pasūdīgs, bet jāēd tāpat. Tieši pretēji - pastāvīgi manī tiek dēstīti mīti. Tad nu vismaz polittehnologi varētu līdzpilsoņiem ietirgot mītu, ka cilvēks vulgaris var ietekmēt politiskos procesus, citādi klausīties to mūžīgo gaušanos, ka neviens neko nevar ietekmēt, ir mazliet nogurdinoši un apnicīgi arīdzan.

-Hey, what`s up guys?
-We are talking about HM.
-Ach so, are you going shopping?
-eem, I mean Historical Materialism.

For defective consumers, those contemporary have-nots, non-shopping is the jarring and festering stigma of a life un-fulfilled – and of own nonentity and good-for-nothingness. Not just the absence of pleasure: absence of human dignity. Of life meaning. Ultimately, of humanity and any other ground for self-respect and respect of the others around.

Zygmunt Bauman

From this day on I will never say that I`am a photographer. Otherwise people tend to perceive me as some kind of an artist surrounded by romanticised fog of mystery. I` am just doing random work.

Būs jāmet miers mierīgajām profesora stila vakara pastaigām. Vienā ielas pusē mieru neliek dzirdītavu iekšārāvēji, otrā savukārt naktstauriņi.

Šodien tiku pie cauras kameras, par laimi pēc pēcpusdienas lietus, bet nekas iepriecinošs tas tāpat nebija. Nolēmis ceļu veikt kājāmejot, iegrimu domās. Šoreiz gana neauglīgās - par grēka ideju un nošķīrumu starp darbību un domu. Uz kāda ielas stūra intraverto elektroplūsmu pārtrauca divu vīriešu, tā ap 25-30, sajūsmas pilnie izsaucieni aplūkojot reklāmas stabu ar smurf tipa cepurīti.
Nu neko, ja jau Romā, tad kā romietis. Tuvējā vēlveikalā paķēru bairīti un nomēriju distanci līdz mājām kājāmejot. Tieši viens. Baudīts nesteidzoties, bet neļaujot tam arī sasilt.

Šodien tāds pusiesnains nominos 57 km pret vēju.
( Jūtos patīkami noguris )

Nav nepieciešamības mani vērot, es pats varu vērot savu domāšanas procesu.

Otrā diena trimdā, bet man zvana no Latvijas un piedāvā darbu.

Vakar izvērtās maza diskusija par vārdu "kliegt" un "pacelt balsi" nozīmi un sociālo bagāžu. Ja man atšķirība starp šiem diviem izteikumiem bija minimāla, ja ne tuvu nullei, tad citi izteicās par labu daudz izšķirtākai nodalīšanai. Iesākumā meklēju izšķirības savā bērnības pieredzē un augšanas vidē, līdz beidzot nonācu pie atziņas, ka visdrīzāk šāda gradācija ir nonivelēta, jo sociālo procesu vērošanā un neviļā vērtēšanā, nenovelku pat lielu atšķirību starp "kliegt" un izkoptā un labā valodā tērptā retorikas iznācienā nodarboties ar agresīvu rāpelēšanos pa sociālās hierarhijas trepēm. Priekš manis šāda savas eksistences daļas neapspiešana , pardon - nekontrolēšana būtu atbilstošāks vārds, citādi nevis kāds sevi kur ved, bet ,nedod dies, ierobežo savu unikālo individuālismu, - ne ar ko neatšķiras no dieva mūžīgās eksternalizācijas tā trakojošā dzīvnieka uznāciena, kas citiem ir ieslēgts "kliegšanā" un krietni vien mazākā devā arī "balss pacelšanā".