Neirožu spēļu laukums

Vakar izvērtās maza diskusija par vārdu "kliegt" un "pacelt balsi" nozīmi un sociālo bagāžu. Ja man atšķirība starp šiem diviem izteikumiem bija minimāla, ja ne tuvu nullei, tad citi izteicās par labu daudz izšķirtākai nodalīšanai. Iesākumā meklēju izšķirības savā bērnības pieredzē un augšanas vidē, līdz beidzot nonācu pie atziņas, ka visdrīzāk šāda gradācija ir nonivelēta, jo sociālo procesu vērošanā un neviļā vērtēšanā, nenovelku pat lielu atšķirību starp "kliegt" un izkoptā un labā valodā tērptā retorikas iznācienā nodarboties ar agresīvu rāpelēšanos pa sociālās hierarhijas trepēm. Priekš manis šāda savas eksistences daļas neapspiešana , pardon - nekontrolēšana būtu atbilstošāks vārds, citādi nevis kāds sevi kur ved, bet ,nedod dies, ierobežo savu unikālo individuālismu, - ne ar ko neatšķiras no dieva mūžīgās eksternalizācijas tā trakojošā dzīvnieka uznāciena, kas citiem ir ieslēgts "kliegšanā" un krietni vien mazākā devā arī "balss pacelšanā".