Neirožu spēļu laukums

Par to citu reizi, bet tagad par vectēvu, ne manu, ne tavu, bet Vectēvu. Visumā ar izrādi esmu apmierināts. Pirmkārt, man gan kā cilvēkam, kuram izrādē apspēlētā tematika kādu laiku ir bijusi "profesionālā kretīnisma" degpunktā, stāsti šķita jau reiz dzirdēti, līdz ar to visu laiku pavadīja sajūta, ka izrādi skatos jau otrto reizi. Otrkārt, šķiet, ka Hermanis ir paņēmis "Latviešu stāstu" formulu, kurai nu atliek piemērot jebkādu tēmu. Ja man, kurš no stāstiem redzējis tikai mazu daļu, tas iekrita acīs, tad ko teiks citi ir visnotaļ prognozējami. Kā jau teicu - kopumā nebija ne vainas