Neirožu spēļu laukums

No galējībām arī cibā netieku vaļā - jeb izlasu visu listi jeb netuvojos elles kastei kādu nedēļu.

P.S. Visi noteikti priecājas par labo laiciņu? A man netīk "papuseilaiks". Ne ta silts, ne ta auksts.

Upd. Nu, labi, ir jau ok laiciņš, ja nav visu dienu jāminas ziemeļu pretvējā.

I vaše, kāds man varētu ziedot palielāku kafijas bundžu vai ko tamlīdzīgu.

Komunisms ir padomju vara plus visas zemes elektrifikācija, plus tautas saimniecības ķimizācija.

Aizminos līdz Balasta dambim pabaudīt pilnmēnesi un, nu tā, mazliet - apmēram stundu ar pusi - rokas pasaldēt gramstoties gar tēraudu. Cimdiņus piemirsu.

Minos atpakaļ, pētu klimstošos pārīšus, daži rosās noparkotājās automašīnās (varbūt tas bija iemītnieku kūbelvāgens, kurā kulstījās aizmirstais mājdzīvnieks - paprāvs bebrs), kad pamanu vienu ar ieslēgtām salona gaismām, kurā rosās divi. Aha! Pieķēru! Minos garām; jāuzmet tak ziņkārīgā acs, un galu galā vienkārši sanāk braukt garām.

Vilšanās - šēz divi dūkulīši un loba karstu picu. Apvaldīju vēlmi piebiedroties un devos mājup.