Neirožu spēļu laukums

Aizminos līdz Balasta dambim pabaudīt pilnmēnesi un, nu tā, mazliet - apmēram stundu ar pusi - rokas pasaldēt gramstoties gar tēraudu. Cimdiņus piemirsu.

Minos atpakaļ, pētu klimstošos pārīšus, daži rosās noparkotājās automašīnās (varbūt tas bija iemītnieku kūbelvāgens, kurā kulstījās aizmirstais mājdzīvnieks - paprāvs bebrs), kad pamanu vienu ar ieslēgtām salona gaismām, kurā rosās divi. Aha! Pieķēru! Minos garām; jāuzmet tak ziņkārīgā acs, un galu galā vienkārši sanāk braukt garām.

Vilšanās - šēz divi dūkulīši un loba karstu picu. Apvaldīju vēlmi piebiedroties un devos mājup.