pirms kādas nedēļas man ar vienu filozōfu puiku bija saruna.
viņš stāstīja, ka kolēģi beidzot ir nolēmuši sasēsties ap apaļo galdu un tā rāmi parunāt: wtf!? wai šis ir tas, uz ko mēs cerējām un vienīgais uz ko esam spējīgi?
uz ko es atbildēju: man prieks, ka jūs arī esat saņēmušies uz tādu sarunu. welkam tu ze klab. galdnieki, virpotāji, sētnieki un vispār asfalta cilvēki jau labu laiku par to spriež, prieks, ka jūs pievienojaties.
ko es nepateicu: bez sarunas „starp stāviem” tā visticamāk izvērtīsies par žargōnisku krāniņu milimetrāžas pētīšanu viena segmenta ietvaros, bet tas jau arī nav slikts atspēriena punkts.

brook, par pārējo… 'm slighghtly wasted, man. deataļaās līdz ar to nevaru iegrimt, bet tā attieksme, tas skatu leņķis ir kopīgs visai cilvēcei.

par juridisko štelli. mūsu varonis ir Misters Tī:
http://www.4shared.com/file/qhtwCNxV/Mr_T_TNS_Radio.html
etc.
vecīt, es ļotlabprāt satiktos, vienīģi nevienam jau nav skaidrs, kad un kur mēs esam.
tas principā nav slikti. jo tā mūs ir grūti noķert ;)
bet gan jau.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad pamodos, man ir vajadzīgs laiku, lai atceretos kur, kas, un kāpēc es esmu. Pēc briža, dienas maršruts ir skaidrs: Davai, satiksimies kaut kad, lai kaut kā neoficiāli dibinātu kaut kādu neoficiālu pretkustību.

(Reply to this) (Parent)