|
Nov. 10th, 2020|01:16 pm |
1) studenti un profesiori LIELĀKOTIES? Iespējams, no viņa perspektīvas. No manas perspektīvas medsistēmā strādājošie draugi un paziņas ir saprātīgi un piesardzīgi
2) tā ir problēma un, jo ātrāk vairosies cipari, jo ātrāk izsmelsies mediestāžu iespējas apkalpot slimos. Beļģijā jau ir iespēja vai nu nesaņemt medpakalpojumu (covid gadījumā), vai saņemt to no covid pozitīva ārsta.
3) Maskas ierobežotā telpā, starp daudziem cilvēkiem vai nepieciešamībā ilgstoši komunicēt, ir labāk, nekā bez maskas.
4) Cilvēkiem ir smadzenes un ir forši tās nodarbināt, enterteinot smadzeni ir viena no cilvēka vajadzībām psiho komfortam. Tas, kādu saturu tur ieliek un cik sarežģīti/vienkārši dara intelektuālo darbu, ir cits jautājums. Tāpēc ļaudīm labāk patīk pašpalīdzības grāmatas, nevis filozofijas studijas - smadzene kustas, bet ne pārāk sarežģīti, lai sāktu kļūt grūti un nepatīkami. Sazvērestības teorijas (kā vienkāršots pasaulsskatījums) dara to pašu, ko pašpalīdzības literatūra.
5) Statistiski ierobežojumi darbojas. Uzliek lokdaunu uz nedēļām un cipari krītas, palaiž vaļā - cipari aug. Imunitātes nav, līdz ar ko izplatība ir diezgan strauja, ja vien netiek ierobežota. Visefektīvākais ierobežojums šobrīd ir izvairīties saskarties ar vīrusu (nēsātāju) u.tml. Attiecīgi, ir variants cilvēkiem pašiem lūkot ierobežot savstarpējo saskarsmi, bet neviens nekad mūžā pats sevi šādi neapgrūtinās, tāpēc otrs variants ir kādam no malas ierobežot nepieciešamību un iespēju līst bučoties. |
|